ASV konstitūcijas sestais grozījums nosaka apsūdzēto tiesības krimināllietās. Dažkārt tās sauc par tiesībām uz ātru tiesu, kā arī nodrošina publisku tiesu, objektīvu zvērināto sastāvu, labvēlīgus lieciniekus un tiesības uz aizstāvību. Sestais grozījums ir daļa no tiesību akta un sākotnējās konstitūcijas, kas tika izveidota 1787. gadā un ratificēta 1788. gadā. Tas ir piedalījies daudzās svarīgās lietās Amerikas Savienoto Valstu vēsturē, tostarp Miranda pret Arizonu un Roe pret Veidu.
Sesto grozījumu izveidoja Konstitūcijas autori kā līdzekli taisnīgai un tiesiskai tiesvedībai, izmantojot tiesu sistēmu, un to uzskata par būtisku brīvību, jo tā ir iekļauta tiesību aktā. Tiesības uz ātru un publisku lietas izskatīšanu sestajā grozījumā nosaka prioritāti kriminālprocesa novilcinājuma ilgumam, lai gan nekad nav noteikts oficiāls ierobežojums. Kavējumu mēra no aizturēšanas vai apsūdzības uzrādīšanas brīža. Saprātīgi un taisnīgi kavēšanās iemesli ir attaisnojami un pieļaujami, un kavēšanos nevar izmantot atbildētāja vai apsūdzības labā. Tiek garantēta arī publiska tiesa, atvērta plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, izņemot īpašus gadījumus, kad slēgšana palīdzētu nodrošināt taisnīgāku tiesu.
Tiesības uz žūriju ir vēl viena Sestā grozījuma garantija. Šīs tiesības visos kriminālprocesos paredzēja 12 cilvēku zvērināto sastāvu, lai gan dažās situācijās, piemēram, sīkos noziegumos, tās tiek atceltas. Daudzas tiesības, kas attiecas uz šo sadaļu, tika papildinātas un grozītas ar 1868. gada četrpadsmito grozījumu, un tajā ir iekļauta pienācīga procesa klauzula.
Sestais grozījums paredz arī paziņojumu par apsūdzību. Šis paziņojums, ne vienmēr rakstīts, ir vienkārši prakse informēt atbildētāju par viņam izvirzīto apsūdzību. Paziņojumā par apsūdzību jāiekļauj visi apsūdzības aspekti un pietiekami daudz apsūdzētā nozieguma apraksta, lai apsūdzētais nevarētu izvirzīt apsūdzību par dubultu apdraudējumu tiesā, ja viņu apsūdz par līdzīgu vai saistītu noziegumu.
Sestais grozījums turpina aizstāvēt apsūdzētā tiesības, dodot iespēju nopratināt lieciniekus, kurus ierosinājusi gan aizstāvība, gan apsūdzība. Tas aizliedz lietā pieļaut runas, kā arī dod atbildētājam iespēju pārbaudīt vai pārbaudīt lietiskos pierādījumus, lai noskaidrotu to saistību ar lietu un integritāti izmeklēšanā. Visbeidzot, Sestais grozījums paredz tiesības uz aizstāvi jebkuros apstākļos un dod apsūdzētajam tiesības pārstāvēt sevi, ja viņi to vēlas.