Atbildības izkliedēšana ir termins, ko sociālajās zinātnēs izmanto, lai aprakstītu parādības, kurās neviens no lielas grupas dalībniekiem neveic noteiktu darbību vai neuzņemas atbildību par kaut ko, kas notiek. Atbildības izplatības fenomens var izpausties dažādos veidos. Tā notiek, piemēram, kad liela cilvēku grupa vēro noziegumu, bet neko nedara, lai to novērstu vai saņemtu palīdzību. Citā situācijā darbinieki, kuri izdara nelikumīgu darbību, var apgalvot, ka tikko izpildījuši pavēles, kamēr atbildīgie aizstāv sevi, sakot, ka viņi tikai izdevuši rīkojumus, bet nerīkojušies. Abos šajos gadījumos neviena persona vai cilvēku grupa faktiski neuzņemas atbildību vai darbību, un grupa to efektīvi “uzņem”.
Ir vairākas dažādas socioloģiskas parādības, kas ietilpst atbildības izkliedēšanas kategorijā. Viens piemērs, grupas domāšana, notiek ļoti saliedētās cilvēku grupās, kuras regulāri strādā ļoti cieši savā starpā bez lielām atšķirībām grupas sastāvā. Parasti tiek novērots, ka, lai panāktu vienprātīgu lēmumu, šādu grupu locekļi bieži vien nespēj apspriest iespējamās problēmas vai alternatīvas. Vēl viena parādība, blakussēdētāja efekts jeb Genovese sindroms, rodas, ja cilvēki nepiedāvā palīdzību ārkārtas situācijās, kad viņi zina, ka ir klāt citi cilvēki. Sociālie psihologi uzskata, ka indivīdi meklē citus cilvēkus, lai noteiktu, kā rīkoties šādās situācijās, tāpēc viņi neko nedara, kad novēro, ka visi pārējie neko nedara.
Ir svarīgi atzīmēt, ka atbildības izkliedēšana attiecas tikai uz ļoti lielām grupām. Trīs vai četru cilvēku grupa daudz biežāk reaģē uz nozieguma lieciniekiem nekā trīs vai četrsimt cilvēku grupa. Personas mazākā grupā zina, ka visiem ir vienāds skatījums uz notikumu, tāpēc viņi nevar pārliecināt sevi, ka viņi vienkārši nepareizi interpretē situāciju. Turklāt cilvēki mazākās grupās parasti var runāt par to, kā rīkoties situācijā, savukārt lielās grupās ir pārāk daudz cilvēku, lai diskusija būtu noderīga.
Filozofijas izplatību var novērst daudzi dažādi faktori. Ja viens grupas dalībnieks uzņemas vadību un rīkojas atbilstoši situācijai, atbildības izkliedēšana mēdz beigties. Arī atbildības izkliedēšanas iespējamība ir mazāka, ja situācija faktiski var ietekmēt vienu vai vairākus grupas dalībniekus. Cilvēkiem ir daudz lielāka iespēja rīkoties, ja viņiem ir personīga nozīme notikušajā.