Atdalīšanas koeficients ir termins, kas ir atvasināts no kalnrūpniecības nozares un tiek lietots, atsaucoties uz atklātās raktuves procesu. Atdalīšanas koeficienta metodi ieguves procedūras rentabilitātes aprēķināšanai parasti izmanto rūdas vai ogļu ieguves procesā. Saistībā ar tās pielietojumu rūdas ieguvē atdalīšanas koeficienta lietderība ir aptuvenās to atkritumu materiāla attiecības noteikšana, kas jāpārvieto, lai sasniegtu noteiktu rūdas attiecību. Kā redzams, ja nevēlamā materiāla attiecība, kas jāpārvieto, lai sasniegtu vēlamo rūdu, ievērojami pārsniedz jebkuru potenciāli iegūstamo rūdu, tad var secināt, ka ieguldījums darbaspēka, laika un materiālo resursu izteiksmē ievērojami pārsniedz ieguvumus, ko var gūt no kalnrūpniecības.
Atdalīšanas koeficients ir svarīgs, jo tas palīdz kalnrūpniecības uzņēmumam novērtēt ieguves vietu, lai noteiktu rentabilitāti pirms jebkādu resursu izmantošanas ieguves procesā. Veids, kā aprakstīt atdalīšanas koeficienta jēdzienu, ir aplūkot to līmeni, kurā ieguves process vairs nebūs rentabls. Piemēram, ja ieguves uzņēmumam ir jāiegūst viena daļa rūdas līdz trīsarpus atkritumu daļām, lai gūtu peļņu, ir pašsaprotami, ka uzņēmums meklēs ieguves vietas, kur tas varētu iegūt vismaz vienu daļu divarpus atkritumu daļām, lai ieguves uzņēmums būtu rentabls. Minētajos atkritumos ietilpst gruveši, smiltis un dažāda izmēra akmeņi, kas tiks pārvietoti no to atrašanās vietas, lai sasniegtu apakšā esošo rūdu.
Rūdas ieguvē, izmantojot atdalīšanas koeficientu, tiek ņemts vērā arī materiāla blīvums, kas jāpārvieto, lai sasniegtu rūdu, un citi faktori, kas ietver materiāla smagumu. Piemēram, vieglu virsmateriālu var būt vieglāk noņemt no tā atrašanās vietas, savukārt blīvāks un smagāks materiāls to var padarīt grūtāku, veicinot atdalīšanas koeficienta palielināšanos par labu ieguves uzņēmumam. Vēl viens apsvērums, kas ietekmē attiecību, ir piesārņotāju klātbūtne, kas var pazemināt no vietas iegūtā materiāla kvalitāti, kas nozīmē, ka, lai sasniegtu peļņas mērķi, ir jāiegūst vairāk materiāla.