Atdeves likme ir naudas summa, ko cilvēks nopelna attiecībā pret viņa ieguldīto naudas summu. To izmanto, lai izsekotu visu veidu ieguldījumiem, sākot no ieguldījumiem krājkontā līdz peļņai un zaudējumiem, kas gūti no ieguldījumiem akcijās. Atdeve var būt vienāda ar procentu ienākumiem, peļņu vai zaudējumiem, kas ieguldītājam rodas no ieguldījuma, vai personas tīrajiem ienākumiem vai zaudējumiem.
Sākotnējo naudas summu, ko cilvēks iegulda, parasti sauc par pamatsummu, lai gan to var saukt arī par izmaksu bāzi vai ieguldījumu kapitālu. Atdeves likmi salīdzina ar naudas summu, ko cilvēks sākotnēji iegulda. Šie divi skaitļi tiek salīdzināti, lai sniegtu precīzu priekšstatu par to, cik labi ieguldījums atmaksājās.
Šāda veida mērījumi ir nepieciešami, lai aprēķinātu ieguldījumu faktiskos rezultātus, ja tiek ieguldītas dažādas naudas summas. Piemēram, ieguldījums 100 ASV dolāru apmērā, no kura cilvēks nopelna 50 ASV dolārus, būtu lielisks ieguldījums ar piecdesmit procentu atdeves likmi. Ja sākotnējais ieguldījums bija 10,000 50 USD un nopelnīja XNUMX USD, no otras puses, ieguldījuma atdeves likme būtu tikai pieci procenti.
Investīciju atdeves likmes aprēķināšana ir būtiska investīciju lēmumu pieņemšanai. Riskantākiem ieguldījumiem ir jābūt augstākai prognozētajai likmei, lai tie būtu vērtīgi. No otras puses, ieguldījumam ar salīdzinoši zemu plānoto atdeves likmi parasti jābūt ar zemu risku, lai tas joprojām būtu vērtīgs.
Piemēram, krājkontam var būt salīdzinoši zema prognozētā likme, ko tas atgriezīs. Tā kā ieguldījums ir drošs, tomēr ir pieņemama zemāka likme. Akcijām parasti vajadzētu būt augstākai prognozētajai likmei, lai nauda atgrieztos, jo ieguldītājs šajā situācijā uzņemas lielāku risku.
Atdeves likmi var aprēķināt divos veidos: vidējo likmi vai salikto likmi. Vidējo likmi vislabāk izmantot, lai noteiktu, kā ieguldījumi darbojas īstermiņā. To aprēķina, aprēķina vidējo atdevi attiecīgajā laika periodā un dalot ar attiecīgo gadu skaitu.
Savukārt salikto likmi labāk izmantot, lai aprēķinātu ieguldījumu atdevi ilgākā laika periodā. To aprēķina, dalot vidējo ģeometrisko ar attiecīgo gadu skaitu. Lai noteiktu vidējo ģeometrisko vērtību, attiecīgā atdeve tiek reizināta un tiek ņemta kvadrātsakne.