Kas ir atjaunojamā zaļā enerģija?

Atjaunojamā zaļā enerģija ir enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem avotiem un samazina kopējo gaisa piesārņojumu vai negatīvo ietekmi uz vidi. Atjaunojamā enerģija tiek definēta kā enerģija, kas iegūta no bezgalīgiem avotiem, nevis ierobežotiem fiziskiem vai preču avotiem. Zaļā enerģija parasti tiek definēta kā enerģija, kas samazina negatīvo ietekmi, samazinot toksīnu, piemēram, oglekļa dioksīda un siltumnīcefekta gāzu, izmešus. Kopējais termins “atjaunojamā zaļā enerģija” apvieno šos divus kritērijus. Tā kā vairāki kritēriji daudzējādā ziņā papildina viens otru, atjaunojamā zaļā enerģija ir ideāla izvēle dažādiem valdības un uzņēmumu lietojumiem, kā arī masveida izmantošanai dzīvojamos rajonos.

Daži no galvenajiem atjaunojamās zaļās enerģijas piemēriem ir saules enerģija, vēja enerģija un hidroenerģija vai ūdens ražotā enerģija. Citi neskaidri enerģijas veidi, ko daži sauc par atjaunojamo un zaļo, ir biomasas enerģija, lai gan eksperti varētu apgalvot, ka tie faktiski ir ierobežoti avoti, jo izmantoto produktu ražošanai ir nepieciešama auglīga zeme. Daži izplatīti neatjaunojamās enerģijas piemēri ir fosilais kurināmais. Ogles un nafta ir divas galvenās neatjaunojamās enerģijas, kas nodrošina lielāko daļu pasaules enerģijas patēriņa. Valdības un uzņēmumi visā pasaulē cenšas atrast atjaunojamos zaļās enerģijas risinājumus, kas aizstātu neatjaunojamos vai neilgtspējīgos piesārņojošos enerģijas avotus.

Vispārīgi runājot, atjaunojamās zaļās enerģijas pievilcība ir tāda, ka šīs enerģijas avoti netiek izsmelti. Saules enerģija nenoplicina saules spēku, un vēja vai ūdens enerģija nenoplicina kustīgā gaisa vai ūdens spēku. Tāpat šie dažādie enerģijas ražošanas veidi neizraisa dažādas gaistošas ​​gāzes un daļiņas, kas ir bīstamas cilvēku un vides veselībai. Atjaunojamo zaļās enerģijas avotu izmantošana ir kļuvusi aktuālāka, jo pasaules iedzīvotāju skaits strauji pieaug, un dažādu valstu kopējais enerģijas patēriņš palielinās šķietami eksponenciāli.

Vēl viens apsvērums saistībā ar atjaunojamo zaļo enerģiju ir dažādas metodes dažādiem lietojumiem. Atjaunojamos enerģijas avotus varētu izmantot, lai nodrošinātu elektroenerģiju tīklam, kas ir iespējams ar saules un vēja enerģiju. Atjaunojamo enerģiju varētu izmantot arī mājas vai citas ēkas apkurei, kur šīs enerģijas iegūšanas metodes var atšķirties, jo tik liels enerģijas daudzums parasti ir nepieciešams apkurei un dzesēšanai. Viens novatorisks risinājums atjaunojamai videi draudzīgai apkurei ir ģeotermiskā izmantošana. Šāda veida iestatījumos iekšējās telpas temperatūru kontrolē ūdens vai citi materiāli, kas noteiktās temperatūrās plūst pa dažādiem cauruļvadiem zem ēkas.