Kas ir Atlantīda?

Atlantīda ir sena sala, kas nogrimusi okeānā, uzskata klasisko grieķu filozofs Platons, kurš stāstu stāsta savos dialogos. Lai gan mūsdienās lielākā daļa cilvēku uzskata, ka stāsts ir tikai alegorija, doma par zudušo kontinentu ir aizrāvusi sabiedrības iztēli jau kopš Platona laikiem. Atlantīda, domājams, bija mājvieta attīstītai civilizācijai, kas bija iekarojusi daudzas tautas, pirms cieta neveiksmi cīņā pret Atēnām un sabruka okeānā zemestrīces laikā.

Tas ir spekulāciju jautājums, vai Atlantīdas vai līdzīgas salas ideja ir radusies pirms Platona, jo agrāki senie avoti nav zināmi. Klasiskajā laikmetā filozofu un vēsturnieku viedokļi dalījās jautājumā par to, vai stāstam ir vai nav fakta pamatojuma. Lai gan daži apgalvoja, ka viņiem ir pierādījumi par salas pastāvēšanu, neviens no tiem nebija galīgs. Daži seno laiku rakstnieki rakstīja paši savus stāstus par izzudušajām utopijām, kas, šķiet, parodē Platona stāstu.

Viduslaikos stāsts par Atlantīdu lielākoties tika aizmirsts, taču tas atkal parādījās apgaismības laikmetā, kad Frensiss Bēkons to izmantoja kā utopijas simbolu savā darbā “Jaunā Atlantīda” (1626). Bekona stāstījums ir līdzīgs Platona stāstījumam, izņemot to, ka Bēkons novieto salu Amerikā. 19. gadsimta beigās ideja par salu kā īstu vēsturisku vietu atguva popularitāti, un daudzas ekspedīcijas meklēja pierādījumus tās pastāvēšanai. Zinātnieki teorētiski izvirzīja saikni starp to un mezoamerikas kultūrām, piemēram, actekiem. Atlantīda bieži tika attēlota kā ļoti attīstīta sabiedrība, kuras tehnoloģijas pārspēj mūsdienu, un tā sāka interesēt spirituālistu aprindas.

Lai gan Platons attēloja Atlantīdu kā nepilnīgu sabiedrību, kas ir pretēja Atēnu ideālam, pazudušo salu arvien vairāk interpretēja kā kultūras un apgaismības virsotni mūsdienu laikmetā. Lai gan pašreizējā izpratne par plātņu tektoniku ir padarījusi to par reālu vietu, maigi izsakoties, maz ticams, ka pazudis kontinents joprojām ir spēcīgs kultūras simbols. Tas bieži parādās visu veidu zinātniskās fantastikas un fantāzijas darbos, sākot no grāmatām un filmām līdz videospēlēm un multfilmām.