Kas ir atpazīšana pēc fotoattēla?
Īsā atbilde
Atpazīšana pēc fotoattēla ir kriminālprocesuāla darbība, kurā lieciniekam vai cietušajam uzrāda vairākus līdzīga izskata cilvēku attēlus, lai noskaidrotu, vai viņš atpazīst iepriekš redzēto personu. Latvijā to regulē Kriminālprocesa likums, un tās rezultāts ir pierādījums tikai tad, ja ievērota noteiktā kārtība.
Procedūra sākas nevis ar attēliem, bet ar pratināšanu. Vispirms cilvēkam jāpastāsta, kādos apstākļos viņš personu redzējis un pēc kādām pazīmēm varētu atpazīt: augums, ķermeņa uzbūve, matu krāsa, rētas, tetovējumi, valodas īpatnības. Šis apraksts tiek fiksēts pirms attēlu uzrādīšanas tieši tāpēc, lai vēlāk varētu pārbaudīt, vai atpazīšana balstās uz atmiņu, nevis uz pēc tam redzēto fotogrāfiju.
Pēc tam uzrāda attēlu kopu. Likums prasa, lai persona tiktu uzrādīta kopā ar citām līdzīga izskata personām, tāpēc attēlu ir vairāki, un tiem jābūt salīdzināmas kvalitātes, apgaismojuma un fona. Ja viens attēls ir krāsains un pārējie melnbalti vai ja tikai vienam cilvēkam ir apraksta pazīme, procedūra kļūst norādoša un tās vērtība tiesā strauji krīt. Par darbību sastāda protokolu, kuram pievieno izmantotos attēlus.
Atpazīšanu var veikt arī klātienē, un attēli parasti tiek izmantoti tad, ja persona nav pieejama vai ja jāpārbauda sākotnēja versija. Būtisks ierobežojums ir atkārtošanas aizliegums pēc būtības: ja cilvēks vienu reizi jau redzējis konkrēto seju atpazīšanas procedūrā vai medijos, otrreizēja atpazīšana vairs nepierāda gandrīz neko, jo atmiņa ir pārrakstīta.
Ja jūs esat liecinieks, rīkojieties tā. Nepētiet aizdomās turamo sociālajos tīklos un nemēģiniet sameklēt viņa attēlus pats, jo tā jūs iznīcināt savu liecību vērtību. Sakiet tieši tik, cik atceraties, un nekaunieties atbildēt, ka neesat pārliecināts; procesa virzītājam ir pienākums fiksēt arī pārliecības pakāpi. Ja jūtaties spiests izvēlēties kādu no attēliem, to var ierakstīt protokolā kā piezīmi.
Ja atpazīts esat jūs, svarīgākais ir advokāts pirms liecību sniegšanas. Aizstāvim ir tiesības iepazīties ar procesa materiāliem, pārbaudīt, vai uzrādītie attēli bija līdzīgi, vai protokolā fiksēts sākotnējais apraksts un vai nav bijusi iepriekšēja norādīšana. Ja līdzekļu advokātam nav, var pieteikties uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Ar atpazīšanu vien parasti nepietiek: tiesa vērtē to kopsakarā ar citiem pierādījumiem.
Atsevišķi jāatceras, ka liecinieku kļūdas nav retums. Stress, ierocis notikuma vietā, slikts apgaismojums, īss laiks un atšķirīga etniskā izcelsme mazina atpazīšanas precizitāti. Tieši tāpēc procesuālā kārtība ir tik detalizēta, un tieši tāpēc aizstāvības pieteikums par pierādījuma pieļaujamību ir jāiesniedz laikus, nevis pēdējā tiesas sēdē.
Ar ko to nejaukt
Atpazīšana nav tas pats, kas policijas veiktā personas pārbaude uz ielas vai fotoattēla uzrādīšana operatīvajā darbā. Pierādījums ir tikai procesuālā kārtībā noformēta darbība ar protokolu, un neformāla attēla parādīšana telefonā to neaizstāj.
Tāpat tā nav sejas atpazīšanas tehnoloģija. Automātiska attēlu salīdzināšana datubāzē var dot izmeklēšanas versiju, bet tā neaizstāj cilvēka liecību, un tās izmantošanai ir savi datu aizsardzības ierobežojumi.
Ko darīt ar protokolu
Pieprasiet iespēju pārlasīt protokolu pirms parakstīšanas un lūdziet labot katru neprecizitāti, arī sīkumus. Parakstīts protokols vēlāk ir grūti apstrīdams, un frāze, kas ierakstīta kategoriskāk, nekā jūs to teicāt, var kļūt par lietas centru.
Ja uzskatāt, ka procedūra bijusi norādoša, to var apstrīdēt: sūdzību par procesa virzītāja rīcību iesniedz augstākai amatpersonai vai uzraugošajam prokuroram. Kārtību un termiņus nosaka Kriminālprocesa likums, kura aktuālā redakcija pieejama portālā likumi.lv.
Kā vērtē atpazīšanas ticamību
Tiesa vērtē, cik ilgi liecinieks personu redzējis, kādā attālumā un apgaismojumā, cik daudz laika pagājis līdz atpazīšanai, cik detalizēts bija sākotnējais apraksts un cik pārliecināts bija liecinieks tieši atpazīšanas brīdī, nevis vēlāk tiesas zālē.
Aizstāvībai noder arī jautājums par to, kas tieši atlasīja pārējos attēlus un pēc kādiem kritērijiem. Ja visi pārējie attēli ir no policijas datubāzes, bet aizdomās turamā fotogrāfija ir no sociālā tīkla, atšķirība ir pamanāma un pati par sevi var novest pie kļūdainas izvēles.