Sarežģīta sistēma, ko vada neironi un elektriskie impulsi, kontrolē sirds darbību. Atrioventrikulārais mezgls jeb AV mezgls ir daļa no šīs sistēmas. Šī nervu un muskuļu šūnu kolekcija, kas atrodas starp ātrijiem un sirds kambariem apgabalā, ko sauc par Koha trīsstūri, vada signālus starp sirds augšējo un apakšējo kameru. AV dažreiz tiek saukts par Aschoff-Tawara mezglu.
Sirds elektriskās sistēmas elementi, tostarp atrioventrikulārais mezgls, tika atklāti 20. gadsimta sākumā vairāku mediķu darba gaitā. Paša AV mezgla atklāšana tiek attiecināta uz Sunao Tawara, taču viņa darbs tika saskaņots ar daudziem citiem, kuri tajā pašā laika posmā pētīja tās pašas anatomiskās zonas. Darbs, kas notika 20. gadsimta sākumā, arī balstījās uz 19. gadsimta otrās puses pētījumiem.
Atrioventrikulārais mezgls darbojas kopā ar sinoatriālo (SA) mezglu. Sinoatriālais mezgls atrodas labajā ātrijā un darbojas kā elektrokardiostimulators. Kad SA mezgls rada signālu, šim signālam ir jāiet cauri AV mezglam. Lai nodrošinātu optimālu sirds darbību un pareizu asins plūsmu, antrioventrikulārais mezgls palēnina šo signālu tā, lai sirds kambari jeb apakšējie sirds kambari netiktu iedarbināti, kamēr priekškambari, augšējie kambari, nav pilnībā saraujušies. Signāla kustības ātruma samazināšanās parasti ir tikai viena sekundes desmitdaļa.
SA mezgls signalizē sirdij paātrināt vai palēnināt, un tas pielāgo savus signālus atbilstoši ķermeņa vajadzībām. Slodzes, stresa vai citās situācijās, kurās skābeklis ātrāk tiek piegādāts ķermeņa šūnām, SA mezgls paātrina signālus. Pēc tam atrioventrikulārais mezgls regulē šos signālus, lai dažādas sirds kameras darbotos saskaņoti.
Ja atrioventrikulārā mezgla darbība ir traucēta, tas var izraisīt problēmas sirdī, piemēram, aritmiju. Aritmija ir jebkurš sirds ritma pārkāpums, un to dažkārt izraisa sirdsdarbības regulējošo elektrisko sistēmu darbības traucējumi. Dažādi aritmiju veidi ietver bradikardiju, kad sirds pukst pārāk lēni; tahikardija, kad tā pukst pārāk ātri; sitieni, kas rodas pārāk agri, ko dēvē par priekšlaicīgu kontrakciju; un fibrilācija, kas attiecas uz neregulāru, nekoordinētu sirdsdarbību. Dažas aritmijas var būt nekaitīgas, taču dažreiz tās jāārstē ar medikamentiem vai mākslīgā elektrokardiostimulatora ievietošanu.