Kas ir sirds cikls?

Visbiežāk izmanto dalījumu, kurā sistolei un diastolei katrai ir sava sākuma un pildīšanās daļa. Kopējā aina ir vienkārša: vispirms kambaris aizveras un saspiež asinis, tad tās izsviež, tad atslābst un beidzot pildās.

Uzmanības vērts ir tas, ka abās cikla vietās ir īsi brīži, kad visi četri vārstuļi ir aizvērti. Tad asinis nekur neplūst, bet tilpums nemainās, un mainās tikai spiediens. Šie brīži izskaidro, kāpēc vārstuļa nepietiekamības gadījumā troksnis dzirdams tieši noteiktā cikla daļā.

Sirdī ir četri vārstuļi, un tie sakārtoti divās funkcionālās grupās. Divi atrodas starp priekškambariem un kambariem, divi izejā uz lielajiem asinsvadiem. Tieši to aizvēršanās rada skaņas, kuras dzird ar stetoskopu.

Veselam cilvēkam dzird divus toņus. Pirmais atbilst sistoles sākumam, otrais tās beigām. Papildu skaņas, tā saucamais troksnis, rodas tad, kad asinis plūst caur sašaurinātu atveri vai atpakaļ caur nepilnīgi aizvērtu vārstuli. Troksnis pats par sevi ne vienmēr nozīmē slimību, bet vienmēr ir iemesls to izmeklēt.

• Divviru jeb mitrālais vārstulis (valva mitralis) starp kreiso priekškambari un kreiso kambari.
• Trīsviru vārstulis (valva tricuspidalis) starp labo priekškambari un labo kambari.
• Aortas vārstulis (valva aortae) kreisā kambara izejā.
• Plaušu stumbra vārstulis (valva trunci pulmonalis) labā kambara izejā.
• Cīpslu pavedieni un papillārie muskuļi, kas notur priekškambaru un kambaru vārstuļu viras, lai tās sistolē neizspiestos atpakaļ.

Katrs sirds cikls sākas ar elektrisku impulsu. Sinusa mezgls to rada pats, bez ārēja stimula, un tā ātrumu regulē veģetatīvā nervu sistēma un hormoni.

Elektrokardiogrammā katrs vilnis atbilst noteiktam posmam, un tieši tāpēc šī izmeklējuma līkne ir saprotama arī tad, ja sirds mehānisko darbu neredz.

1. Sinusa mezglā rodas impulss, un tas izplatās pa priekškambariem; elektrokardiogrammā tas ir pirmais, nelielais vilnis.
2. Priekškambari saraujas un pievieno kambariem pēdējo asins porciju.
3. Impulss aizkavējas priekškambaru un kambaru mezglā, kas dod kambariem laiku piepildīties.
4. Pa vadīšanas sistēmu impulss ātri izplatās pa abiem kambariem; elektrokardiogrammā tas veido augsto, šauro kompleksu.
5. Kambari saraujas, vispirms aizverot vārstuļus pret priekškambariem, tad atverot izejas vārstuļus un izsviežot asinis.
6. Kambari atgriežas miera elektriskajā stāvoklī, ko līknē atspoguļo plats vilnis, un sākas atslābums.
7. Spiedienam kambarī nokrītot zem priekškambara spiediena, atveras pildīšanās vārstuļi un cikls sākas no jauna.

Pirms saraušanās kambarī esošo asins daudzumu sauc par diastoles beigu tilpumu, bet pēc izsviedes palikušo par sistoles beigu tilpumu. To starpība ir sistoliskais tilpums, tas ir, viena sitiena laikā izsviestais asins daudzums.

Attiecību starp izsviesto daudzumu un tilpumu pirms saraušanās sauc par izsviedes frakciju. Veselam cilvēkam kreisā kambara izsviedes frakcija parasti pārsniedz piecdesmit procentus, un tieši šis rādītājs ehokardiogrāfijā ir viens no svarīgākajiem sirds mazspējas vērtēšanā.

Svarīgi saprast, ka sirds nekad neiztukšojas pilnībā. Atlikums kambarī ir normāls un pat nepieciešams, jo tas nodrošina rezervi: pēkšņi pieaugot vajadzībai, sirds var izsviest vairāk, neko nemainot ritmā.

Sirds darbu maina divi neatkarīgi mehānismi. Pirmais ir pašas sirds muskuļa īpašība: jo vairāk kambaris pirms saraušanās ir izstiepts, jo spēcīgāk tas saraujas. Tāpēc, palielinoties asins pieplūdei, sirds automātiski izsviež vairāk, un asinis neuzkrājas vēnās.

Otrais ir nervu un hormonu ietekme. Simpātiskā nervu sistēma paātrina ritmu, palielina saraušanās spēku un, kas ir mazāk zināms, arī paātrina atslābumu, lai pie ātra ritma paliktu laiks pildīšanai. Klejotājnervs ritmu palēnina, un miera stāvoklī tieši tā ietekme ir pārsvarā.

Šeit slēpjas arī izskaidrojums, kāpēc treniņš uzlabo izturību. Trenēta cilvēka sirds miera stāvoklī pukst lēnāk, jo viens sitiens izsviež vairāk asiņu, un slodzes laikā tai ir lielāka rezerve.

Sirds cikla traucējumi iedalās pēc tā, kurš posms cieš: pildīšanās, saraušanās, vārstuļu darbs vai elektriskā vadīšana. No tā atkarīgas arī sūdzības un ārstēšana.

Par sirds sūdzībām vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš vajadzības gadījumā nosūta pie kardiologa. Ritma traucējumus vērtē aritmologs, vārstuļu operācijas veic sirds ķirurgs, bet iedzimtas kaites bērniem vada bērnu kardiologs.

Nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība, ja rodas spiedošas sāpes krūtīs, kas ilgst vairākas minūtes, izstaro uz roku, kaklu vai žokli, ja pievienojas auksti sviedri, elpas trūkums vai ģībonis. Tāpat steidzami jārīkojas, ja cilvēks zaudē samaņu vai ja sirdsklauves pavada vājums un elpas trūkums.

• Vārstuļa sašaurinājums, kas kavē asins plūsmu un liek sirdij strādāt pret pretestību.
• Vārstuļa nepietiekamība, kurā daļa asiņu plūst atpakaļ un sirds strādā lieki.
• Sirds mazspēja ar samazinātu izsviedes frakciju, kurā vājāka ir saraušanās.
• Sirds mazspēja ar saglabātu izsviedes frakciju, kurā traucēta ir kambara pildīšanās stingrības dēļ.
• Ātriju mirdzēšana, kurā zūd priekškambaru saskaņotā saraušanās.
• Vadīšanas traucējumi, kuros kambaru saraušanās atpaliek no priekškambaru saraušanās.

Vienkāršākā metode ir klausīšanās ar stetoskopu, kas ļauj novērtēt toņus, to ritmu un trokšņus. Elektrokardiogramma parāda cikla elektrisko daļu un ritma traucējumus, bet neko tieši nepasaka par sūknēšanas spēku.

Galvenā metode mehāniskā darba novērtēšanai ir ehokardiogrāfija, kas reāllaikā parāda kambaru kustību, vārstuļu darbu, asins plūsmas virzienu un ātrumu, kā arī ļauj aprēķināt izsviedes frakciju. Ilgstošu ritma novērošanu veic ar Holtera monitoringu, slodzes ietekmi vērtē slodzes testā. Sarežģītākos gadījumos izmanto sirds magnētisko rezonansi vai sirds dobumu katetrizāciju, kurā spiedienus mēra tieši.

Biežākais pārpratums ir asinsspiediena un sirds cikla jēdzienu sajaukšana. Asinsspiediena augšējais skaitlis atbilst spiedienam artērijās kambaru izsviedes laikā, apakšējais spiedienam sirds atslābuma laikā, bet paši skaitļi apraksta asinsvadus, nevis sirds fāžu ilgumu. Cilvēkam ar normālu asinsspiedienu var būt smagi sirds cikla traucējumi un otrādi.

Otrs pārpratums ir pulsa un sirdsdarbības jaukšana. Pulss ir artērijas sienas vilnis, ko var saskaitīt uz rokas, bet ne katra sirds saraušanās rada pietiekami spēcīgu pulsa vilni. Ātriju mirdzēšanas gadījumā pulss uz rokas var būt retāks nekā patiesā sirds darbība.

Mazāk zināmā detaļa ir tā, ka kreisā kambara sienu asinis sasniedz gandrīz tikai diastolē. Sistoles laikā saraušanās saspiež paša muskuļa iekšienē ejošos asinsvadus, tāpēc plūsma tajos praktiski apstājas. No tā izriet svarīgas sekas: kad sirdsdarbība kļūst ļoti ātra, saīsinās tieši diastole, nevis sistole, un sirds muskulis vienlaikus saņem mazāk asiņu un strādā vairāk. Tieši tāpēc cilvēkam ar sašaurinātām vainagartērijām sāpes krūtīs bieži parādās tieši pie straujas sirdsdarbības.