Attīstības novērtējums ir visaptverošs bērna fiziskās, intelektuālās, valodas, emocionālās un sociālās attīstības novērtējums. To parasti veic, kad ārsts vai vecāks pamana, ka bērnam kādā no šīm jomām ir attīstības problēmas. Attīstības novērtējumu veic ārstu un ekspertu grupa, tostarp pediatri, audiologi, valodu speciālisti, bērnu psihologi vai psihiatri un ergoterapeiti. Dažreiz to var veikt attīstības novērtēšanas speciālists, kurš ir apmācīts veikt lielu daļu novērtējuma vienatnē.
Speciālists vai speciālisti, kas veic attīstības novērtējumu, pielāgos jautājumus un testus bērna vecumam. Konkrētā problēma, kas pamudināja veikt attīstības novērtējumu, arī būs faktors novērtējumā un var ietekmēt tā gaitu. Attīstības novērtējums ietver daudzus jautājumus un testus par dažādām tēmām, tostarp fizisko un motorisko attīstību, emocionālo veselību un sociālajām prasmēm, kā arī vairākām citām.
Testu grupa novērtēs bērna redzi un dzirdi, lai izslēgtu jebkādus fiziskus apstākļus, kas varētu izraisīt attīstības problēmas. Attīstības novērtējuma mērķis, pirmkārt, ir nonākt līdz attīstības problēmas saknei. Dažreiz runas problēmas var būt saistītas ar dzirdes problēmām.
Lai gan varētu cerēt, ka pediatrs, labi pārbaudot mazuli, pamanīs attīstības problēmas, dažas problēmas nav īpaši acīmredzamas vai arī neizpaužas īsā vizītē pie ārsta. Vecākiem ir jābūt modriem un jāseko sava bērna attīstībai, un par jebkādām bažām jāinformē ārsts. Bieži vien ārsti rausta plecus uz bažām, kas var šķist maznozīmīgas, tāpēc vecākiem vajadzētu uzticēties saviem instinktiem, ja viņi ļoti jūt, ka ar viņu bērnu kaut kas nav kārtībā.
Attīstības novērtējumā bērns tiks novērtēts šādās jomās:
Galvenā problēma: šis jautājumu kopums identificē satraucošo problēmu un to, kad tā pirmo reizi tika pamanīta. Kā tas ir progresējis?
Ģimenes medicīniskā vēsture: vai ir kāda saistīta vai atbilstoša informācija par bērna ģimenes vēsturi, piemēram, mācīšanās un fiziskajiem traucējumiem?
Grūtniecība un dzemdības: vai grūtniecības, dzemdību vai dzemdību laikā bija kādas komplikācijas?
Zīdaiņa vecums: Vai jaundzimušajam bērnam bija kādas veselības problēmas?
Bērna veselības vēsture: vai ir bijušas kādas atbilstošas slimības, stāvokļi vai nelaimes gadījumi?
Dienas aprūpe: kurš ir bērna galvenais aprūpētājs?
Barošanas un ēšanas paradumi: kāds ir bērna uzturs? Vai viņam vai viņai ir kādi mutes dobuma ieradumi, piemēram, knupja lietošana vai košana?
Miega problēmas: kāds ir bērna parastais miega režīms? Vai ir kādas miega problēmas?
Motoriskā attīstība: vai bērns izmanto rokas, lai satvertu un spēlētos ar priekšmetiem?
Sociālās prasmes: kā bērns mijiedarbojas ar citiem? Vai viņš vai viņa var sekot norādījumiem? Kā viņš vai viņa tiek galā ar ceļojumiem ārpus mājas?
Tikšanas prasmes: kā bērns tiek galā ar stresu un trauksmi? Kā bērns pauž savas jūtas?
Valodas/saziņas prasmes: kā bērns komunicē? Kā viņa runā, lasa un dzied?
Rotaļa: Kā bērns spēlējas ar rotaļlietām un citiem bērniem?
Bailes: vai bērns ir bezbailīgs? Vai viņš vai viņa ir pārāk jutīgs? Vai viņš vai viņa ir pārāk nobijies no pasaules?
Agresīva uzvedība: vai bērns regulāri izrāda agresīvu uzvedību?
Attiecības: kā bērns mijiedarbojas ar citiem ģimenes locekļiem, draugiem vai svešiniekiem?
Vecākiem jābūt gataviem atbildēt uz daudziem jautājumiem attīstības novērtējumā. Lai vērtēšana būtu veiksmīga, arī vecākiem jābūt sadarbīgiem, pat ja jautāšanas rinda šķiet nevajadzīga. Bērna novērošanai jānotiek ar vairākiem cilvēkiem dažādās vidēs. Mērķis ir ne tikai identificēt iespējamās attīstības problēmas, bet arī noteikt bērna stiprās un vājās puses. Veiksmīgam, pilnīgam attīstības novērtējumam vajadzētu izdarīt dažus secinājumus par bērna attīstību un būt pirmajam solim intervences programmas veidošanā, ja rodas problēma.