Kas ir Autogramma?

Vispārīgi runājot, autogramma ir vienkārši teikums, kas attiecas uz sevi un satur informāciju par sevi. Šāda izteiciena piemērs ir vienkāršs paziņojums, piemēram, “Šajā teikumā ir tikai seši vārdi”. Daudz sarežģītākās autogrammas formās var ietvert daudz papildu satura, kas apraksta teikumu, piemēram, konkrētu burtu skaitu un izmantoto pieturzīmju norādes. Šo teikumu būtība ļauj tiem arī viegli darboties kā pangramma, kas ir teikums, kas ietver vismaz vienu katras valodas burta lietojumu.

Autogramma parasti satur gramatisko informāciju vai teikums identificē informāciju par vārda lietojumu, lai gan tajā var sniegt gandrīz jebkura veida datus. Kaut kas tik vienkāršs kā “Šajā teikumā nav ietverti apstākļa vārdi”, var būt autogramma, lai gan tas varētu būt arī “Šis teikums nav jautājums”. Tomēr šīs ir diezgan vienkāršotas formas, jo tās attiecas uz vispārīgu un vienkāršu informāciju, ko ātri identificē gan rakstnieks, gan lasītājs.

Daudz sarežģītāks autogrammas veids ir teikums, kas varētu sākties šādi: “Šajā teikumā ir tikai trīs a, trīs c, divi d, divdesmit pieci e; teikums turpinās, lai identificētu tajā esošo burtu skaitu no A līdz Z. Tas kļūst diezgan sarežģīti, jo katra ciparu pareizrakstība ir jāuzskata par daļu no pēdējā burtu skaita. Starp citu, arī burts “s” tiek izmantots diezgan bieži, jo katram burtam ir nepieciešams “s”, lai norādītu, ka tas ir daudzskaitlis.

Pēc savas būtības autogrammu var izmantot arī, lai izveidotu pangrammu vai teikumu, kas ietver vismaz vienu katra burta lietojumu. Piemēram, angļu valodā teikumā “Ātrā brūnā lapsa lec pāri slinkajam suni” ir katrs alfabēta burts. Autogramma, kas izveidota kā pangramma, var vienkārši norādīt katru burtu, kura citādi varētu nebūt, un atzīmēt vienu tā lietojumu. Tomēr šī ir nedaudz mākslīga pangrammas forma, jo daži burti var būt vienkārši teikumā.

Lai gan tas nenorāda uz gramatisko saturu vai vārdu izvēli, var tikt izveidots arī teikums, kas attiecas uz sevi un ir paradoksāls, piemēram, “Šis apgalvojums ir nepatiess”. Loģiski, ka šim teikumam nav jēgas. Ja tas ir nepatiess, tad tā būtu patiesība, to sakot un nevar būt nepatiesa; ja tā ir patiesība, tad tā būtu nepatiesa, kas to nevar padarīt par patiesu.