Dārza takas teikums ir teikums, kas tēlaini ved lasītāju pa dārza taku, maldinot viņu, liekot domāt, ka teikuma nozīme atšķirsies no tā, kāda tā patiesībā ir. Gramatiski pareizs, dārza takas teikums ir maldinošs vai mulsinošs, jo cilvēki, lasot angļu valodā, veido nozīmi pa vienam vārdam saskaņā ar savu pieredzi un priekšstatiem. Lielākajai daļai dārza taku teikumu nozīme tiek noskaidrota, kad ir izlasīts viss teikums, lai gan lasītājam bieži ir jāatkāpjas, lai atkārtoti pārbaudītu un interpretētu vārdus.
Daudzi angļu vārdi pilda dubultu pienākumu gan kā lietvārdi, gan darbības vārdi, un daudzu dārza taku teikumu neskaidrības pamatā ir tas. Piemēram, lasot teikumu, kas sākas ar “vecais vīrs”, cilvēki pieņem, ka “cilvēks” ir lietvārds. Tomēr, kad teikums beidzas ar “laiva”, lasītājiem ir jāmaina pieņēmums par pilno teikumu — “Vecais vīrs, laiva”, lai tam būtu kāda nozīme. Kad mēs saprotam, ka “cilvēks” šajā gadījumā tiek izmantots kā darbības vārds, kas nozīmē “darboties”, teikuma nozīme ir skaidra.
Daudzi teikumi ir neviennozīmīgi, taču tas ne vienmēr padara tos par patiesiem dārza taku teikumiem. Dārza celiņa teikumā ir ietverta vietēja neskaidrība, kas tiek precizēta teikumā, piemēram, “Vecais vilciens, jaunais cīnās”. No otras puses, “Kaķi pie nojumes atrada dārznieks” ir globāli neskaidrs, jo nozīme paliek neskaidra.
Vēl viena angļu valodas iezīme, kas noved pie dārza taku teikumiem, ir teikumos atstāt vārdus. “Zirgs, kurš skrēja garām kūts kritienam” ir pilnīgi smalks un gramatiski pareizs teikums ar diezgan skaidru nozīmi, kas būtībā ir “zirgs nokrita”. Tomēr, ja tiek noņemti vārdi “tas bija”, teikums ir ne mazāk pareizs gramatiski, un nozīme paliek nemainīga. Tomēr lasītājam, kurš saskaras ar tekstu “Zirgs skrēja garām šķūnim, nokrita”, visticamāk, būs vismaz vienu reizi jāatkāpjas, lai pārskatītu sākotnējos pieņēmumus par teikuma nozīmi.
Dārza takas teikuma maldinošais raksturs ir daudz izteiktāks, kad tas ir rakstīts. Tas ir tāpēc, ka runas saziņai ir tik daudz vairāk sastāvdaļu, piemēram, locīšana un balss tonis, ka teikuma faktiskā nozīme bieži vien ir skaidra līdz teikuma izrunāšanas brīdim. Laikrakstu virsraksti dažreiz ir teikumi par dārza celiņu, piemēram, “Ātrās palīdzības brigāde palīdz čūskai iekost upurim”; piemērs no Otrā pasaules kara bija “Astotā armija stumj pudeles uz augšu vācu aizmugurē”. Šādi virsraksti dažreiz tiek apzināti rakstīti dārza celiņu stilā, lai piesaistītu lasītāju interesi. Galu galā virsraksta rakstītāja uzdevums ir pārliecināt lasītājus izlasīt stāstu zem virsraksta, un teikums par dārza ceļu bieži vien ir uzticams uzmanības satvērējs.