Kas ir mazā klauzula?

Daudzos veidos mazs teikums darbojas kā pakārtots, bet darbības vārda vai laika trūkums bieži to atdala no citiem veidiem. Klauzula būtībā ir teikuma vai pilnīgas domas galvenā vienība, kas sastāv no subjekta un predikāta. Tādos teikumos kā “Vīrietis iemeta bumbu” ir priekšmets “Cilvēks”, un predikāts sastāv no pārējās teikuma daļas. Viss šis teikums ir viena klauzula, lai gan predikātu un priekšmetu veido vairāki vārdi un frāzes.

Teikumi var sastāvēt arī no vairākiem teikumiem, bieži vien, lai tos apvienotu, ir jāizmanto saikļi vai citi savienotāji. Teikumam var būt galvenais un pakārtotais teikums, piemēram, “Vīrietis iemeta bumbu, kuru noķēra suns”. Šajā teikumā galvenais teikums ir tāds pats kā iepriekšējā piemērā, taču ir pievienots pakārtotais, kas pilnā nozīmē balstās uz galveno. Pakārtotais teikums “kuru noķēra suns” pats par sevi ir bezjēdzīgs, jo pakārtotais savienojums “kas” darbojas subjekta vietā. Šajā gadījumā tēma patiesībā ir “bumba”.

Neliela klauzula parasti tiek izmantota līdzīgā veidā, jo tā teikumā bieži darbojas kā pakārtota daļa. Teikā “Žūrija atzina vīrieti par vainīgu” ir vienkāršs priekšmets, kas sastāv no “žūrija”, un predikāts ietver darbības vārdu “atrasts”. Pārējā predikāta daļā ir ietverts mazais teikums “vainīgs cilvēks”, kuram ir subjekts un predikāts, bet nav darbības vārda.

Jebkuru nelielu teikumu var uzskatīt par atsevišķu teikuma daļu, lai gan tas bieži vien balstās uz citu sadaļu pilnai nozīmei. Šī priekšmets ir “vīrietis”, bet predikātam trūkst nekā cita, izņemot “vainīgs”. Ir arī netiešs darbības vārds “būt”, kurā mazo klauzulu var rakstīt kā “Vīrietis ir vainīgs” vai teikumu pārrakstīt kā “Žvērinātie atzina vīrieti par vainīgu”. Pat pārrakstīšanas laikā šī sadaļa paliek mazs teikums, jo darbības vārdam, lai gan tas vairs nav ietverts, nav laika.