Apstākļa vārda klauzula ir daļa no teikuma, kas ietver gan subjektu, gan darbības vārdu, bet teikumā darbojas kā apstākļa vārds. Līdzīgi kā cita veida apstākļa vārdi, šie teikumi sniedz papildu informāciju, kas apraksta vai norāda kaut ko par darbības vārdu vai veikto darbību. Adverbiālais teikums ir atkarīgs teikums, kas nozīmē, ka, lai gan tam ir subjekts un darbības vārds, tas nav gramatiski pilnīgs teikums. Šāda veida klauzulai var būt dažādas formas, lai gan parasti tā atbild uz jautājumu, kas saistīts ar otru teikuma daļu, piemēram, “Kā?” vai “Kad?”
Apstākļa vārda klauzulu, kas pazīstama arī kā adverbiāla klauzula, var identificēt pēc dažiem dažādiem rādītājiem, tostarp subjekta klātbūtnes un darbības vārda vai predikāta. Tādos teikumos kā “Kaķis ātri skrēja” priekšmets ir “Kaķis”, un predikāts ir “skrēja”, savukārt “ātri” ir viena vārda apstākļa vārds, kas apraksta kaķa darbību. Apstākļa vārdi var būt arī frāžu veidā, kas ietver vairāk nekā vienu vārdu, lai aprakstītu darbību. “Es devos uz veikalu svētdien,” ietver apstākļa vārdu “svētdien”, kas apraksta, kad darbība notika.
Apstākļa vārda klauzula darbojas aptuveni tādā pašā veidā, izņemot to, ka tajā ir iekļauts subjekts un predikāts vai darbības vārds, kas rada visu klauzulu. Klauzulas ir teikuma daļas, kas ietver priekšmetu un izsaka labi izstrādātu ideju. Teikumā “Es staigāju ar suni, jo viņam bija garlaicīgi” priekšmets ir “es”, bet predikāts ir “staigāja”. Tiešais objekts teikumā ir tas, uz ko tika veikta darbība, proti, “suns”. “Tāpēc, ka viņam bija garlaicīgi,” ir apstākļa vārda klauzula, kas atbild uz jautājumu “Kāpēc?” attiecībā uz teikuma pirmo punktu.
Šajā piemērā apstākļa vārda klauzulas priekšmets ir “viņš”, kas ir vietniekvārds, kas attiecas uz “suns” iepriekšējā teikumā, un predikāts ir “bija garlaicīgi”. Ja šim adverbam nebūtu gan priekšmeta, gan predikāta, tad tas nebūtu teikums. Tomēr tā ir atkarīga klauzula, jo “jo viņam bija garlaicīgi” nav pilns teikums. Tas ir saistīts ar vārdu “jo”, ko sauc par pakārtotu savienojumu.
Pakārtota saikļa, piemēram, “pirms” vai “līdz”, lietošana parasti norāda uz apstākļa vārda klauzulu. Šādas klauzulas var viegli identificēt pēc pakārtota saikļa klātbūtnes, subjekta un predikāta iekļaušanas un fakta, ka tas atbild uz “kāpēc?” vai “kur?” jautājuma veids pirmajai klauzulai. Vēl vienu piemēru var atrast teikumā, piemēram, “Viņš aizmiga pēc tam, kad noskatījāmies filmu”, kurā “pēc filmas skatīšanās” ir apstākļa vārda klauzula.