Kas ir komentāra apstākļa vārds?

Komentāra apstākļa vārds ir noteikta veida apstākļa vārds, kas spēlē savu lomu teikumā vai frāzē. Būtībā tas ierāmē darbības vārdu un apkārtējo klauzulu, sniedzot sava veida viedokli vai komentāru. Piemēram, viens no galvenajiem komentāru apstākļa vārdiem, kas tiek lietots ikdienas runā, ir vārds “par laimi”, kā arī tā pretstats “diemžēl”. Tā vietā, lai sniegtu vairāk informācijas par to, kā kaut kas notiek vai kad tas notiek, šie vārdi, lietojot runā vai rakstot, rada iespaidu par to, vai ir labi, ka kaut kas notiek vai nē.

Pēc definīcijas apstākļa vārdi kalpo darbības vārdu aprakstīšanai. Tie nodrošina modificējošu vai papildu nozīmi darbības vārdiem, kas apzīmē darbības runā vai rakstiski. Komentāra apstākļa vārds ir viens no pieciem galvenajiem apstākļa vārdu veidiem. Viens no tiem ir manieres apstākļa vārds. Veida apstākļa vārds sniedz deskriptoru tam, kā kaut kas tiek darīts. Vēl viens ir biežuma apstākļa vārds, kas palīdz ilustrēt, cik bieži darbība notiek.

Līdzās manieres un biežuma apstākļa vārdam ir laika apstākļa vārdi, kas parāda, kad kāda darbība notiek naratīva vai cita veida komunikācijas ietvaros. Ir arī pakāpes apstākļa vārdi, kas bieži darbojas līdzīgi biežuma apstākļa vārdiem. Piemēram, ja biežuma apstākļa vārds “katru dienu” var tikt piemērots tādai frāzei kā “viņi sanāk kopā katru dienu”, pakāpes apstākļa vārdu “daudz” var attiecināt uz vienu un to pašu frāzi ar līdzīgu lomu, ja ne. līdzīga nozīme: “Viņi bieži sanāk kopā.”

Lingvisti un citi, kas studē valodu, var izmantot komentāra apstākļa vārdu kā sava veida orientieri tekstā vai runas saziņas analīzē. Šie unikālie apstākļa vārdi atklāj vairāk par runas vai rakstīšanas nolūku no autora vai runātāja viedokļa. Tas neattiecas uz cita veida apstākļa vārdiem, kas tikai apraksta darbības, nesniedzot tāda paša veida orientējošu spriedumu. Tāpēc komentāra apstākļa vārds var būt tik svarīgs rakstiskā vai mutiskā “retorikā” vai funkcionālā runā; šāda veida adverbs sniedz smalku “rāmi” teiktajam, kur runātājs vai rakstītājs var sniegt norādes par savu viedokli par rezultātiem un problēmām.