Predikāts ir daļa no teikuma vai klauzulas angļu valodā un ir viens no diviem galvenajiem komponentiem, kas palīdz efektīvi pabeigt teikumu. Teikumi sastāv no divām galvenajām sastāvdaļām: subjektiem un predikātiem. Priekšmeti ir galvenā “lieta” teikumā, ko pārējie vārdi pēc tam apraksta, izmantojot tiešu aprakstu vai norādot, kāda veida darbību šis subjekts veic. Predikāts ir šis teikuma sekundārais aspekts, un tas parasti sastāv no darbības vārda vai īpašības vārda, lai gan sarežģītos teikumos var būt vairāki darbības vārdi un vairāki apraksti, kas ietekmē subjektu.
Visvieglāk ir saprast predikātus, vispirms izprotot priekšmetus un to, kā tiek veidoti teikumi. Teikumam gandrīz vienmēr ir priekšmets, lai gan tas var būt kaut kādā veidā netiešs un ne vienmēr tieši norādīts. Vienkāršā teikumā, piemēram, “Kaķis gulēja”, priekšmets ir “kaķis”, kas ir lietvārda frāze, kas sastāv no tiešā raksta “the” un lietvārda “kaķis”. Priekšmeti var būt garāki un sarežģītāki, taču parasti tie ir diezgan vienkārši.
Tad teikuma predikāts būtībā ir pārējais teikums, lai gan tas ne vienmēr attiecas uz garākiem un sarežģītākiem teikumiem. Vārdā “Kaķis gulēja” predikāts ir diezgan vienkāršs un sastāv tikai no vārda “gulēja”. Tas ir vienkārši, jo “gulēja” ir nepārejošs darbības vārds, kas nozīmē, ka nav nepieciešams papildu apraksts vai objekti, lai tas būtu pabeigts. Teikumu varētu paplašināt kā “Kaķis gulēja uz gultas”, taču tas nav nepieciešams un tikai pievieno predikātam aprakstošu komponentu, izmantojot prievārdu frāzi “uz gultas”.
Nedaudz sarežģītākā teikumā, piemēram, “Vīrietis iedeva bumbu savam dēlam”, teikuma priekšmets joprojām ir diezgan vienkāršs: “Vīrietis”. Tomēr predikāts šajā teikumā ir kļuvis ievērojami sarežģītāks un sastāv no pārējās teikuma daļas: “atdeva bumbu savam dēlam”. Tas ir sarežģītāks, jo darbības vārds “deva” ir pārejošs, īpaši ditransitīvs, kas norāda gan uz tiešu, gan netiešu objektu.
“Dodošanas” darbībai ir nepieciešams tiešs objekts, kas ir dotais priekšmets, un netiešs objekts, kas ir tas, kam vai kam tas tiek dots. Šajā gadījumā predikāts sastāv no darbības vārda “deva” un tiešā objekta “bumba” ar savienojošo prievārdu “uz” un netiešā objekta “viņa dēls”. Paplašinoties idejai, predikāti var kļūt vēl sarežģītāki, piemēram, teikums, piemēram, “Akmens noskrēja no galda, uzkrita uz skrituļdēļa un turpināja ripot lejā no kalna, līdz to apturēja siena”. Šajā teikumā subjekts ir tikai “klints”, kas nozīmē, ka pārējā teikuma daļa ir predikāts.