Āzijas teoloģija attiecas uz garīgajām ticībām, kuru dzimtene ir Āzijas kontinents. Tajos ietilpst budisms, hinduisms un animisms, kā arī ezotēriskākas filozofijas, piemēram, dzen un daoisms. Šīs ticības sistēmas, īpaši Rietumu reliģijas zinātnieki, bieži vien grupē kā “austrumu” vai “austrumu filozofiju”. Tomēr Āzijas teoloģija ir daudzveidīgāka un sarežģītāka, nekā liecina šis jumta nosaukums, un tās izcelsme ir tādās valstīs kā Japāna, Ķīna un Indija, kurām ir savas atšķirīgas kultūras un vēsture. Dažas no šīm ticībām ir daudz senākas nekā salīdzināmās Rietumu uzskatu sistēmas, piemēram, islāms un kristietība.
Āzijas kontinents stiepjas austrumu virzienā no Balkānu kalniem līdz Klusajam okeānam, ietverot mūsdienu Indijas, Krievijas un Japānas valstis, kā arī daudzas citas valstis. Tā ir mājvieta dažām no vecākajām kultūrām uz Zemes, tostarp Indijas un Ķīnas kultūrām. Tuvie Austrumi dažkārt tiek uzskatīti par Āzijas daļu ģeogrāfiski, bet diskusijās par teoloģiju tie ir ciešāk saistīti ar Eiropu un Rietumiem. Āzijas teoloģijā ietilpst vienai nācijai raksturīgas reliģijas, piemēram, šintoisms Japānā un džainisms Indijā. Citas ticības, piemēram, budisms un daoisms, ir veiksmīgi izplatījušās visā Āzijā un mazākā mērā arī pārējā pasaulē.
Hinduisms un džainisms radās senajā Indijā, un tiem joprojām ir miljoniem sekotāju mūsdienās. Katrs tic panteismam jeb vairāku dievu esamībai un reinkarnācijai. Budismu Indijā dibināja garīgais skolotājs Sidharta Gautama jeb Buda ap 500. gadu pirms mūsu ēras. Buda mācīja, ka virzība uz augstākām garīgajām zināšanām jeb apgaismību var ilgt daudzas dzīves, bet galu galā tas atnesīs brīvību no nebeidzamā reinkarnācijas cikla. Citas budisma mācības, piemēram, nevardarbība un karma, ir ietekmējušas kultūras visā pasaulē.
Budistu misionāri galu galā ceļoja pa Āziju, atstājot sekas uz Āzijas teoloģiju kopumā. Budisms bija diezgan veiksmīgs Ķīnā, kur tas savienojās ar līdzīgām filozofijām, piemēram, daoismu. Ķīniešu filozofa Lao Tzu dibinātais daoisms māca, ka bezvārdu apcerē var panākt harmoniju ar dabas ritmiem. Dzenbudismam, ķīniešu budisma formai, ir līdzīgs uzskats par kosmosu, kurā var būt un var nebūt dievs vai dievi. Šie ezotēriskie uzskati ļoti atšķiras no Rietumu reliģijām; līdz ar to daudziem rietumniekiem līdz 1960. un 70. gadiem tās bija dīvainas.
Animisms un senču pielūgšana ir svarīgas Āzijas teoloģijas daļas daudzās valstīs. Japānas tradicionālā reliģija šinto ir vienas ticības piemērs, kas ietver šos jēdzienus. Šajās sistēmās dzīvniekiem, svētvietām un pat objektiem ir gari, kas var ietekmēt pasauli, un pret tiem jāizturas ar cieņu; tas pats attiecas uz senču gariem. Korejā, Vjetnamā un Taizemē ir līdzīgas tradicionālās uzskatu sistēmas. Visas šīs tautas apdzīvo arī daudzi citu ticību pārstāvji, tostarp budisms, islāms un kristietība.