TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir bankas maksātnespēja?

Īsā atbilde

Bankas maksātnespēja ir stāvoklis, kad kredītiestāde vairs nespēj izpildīt saistības pret noguldītājiem un citiem kreditoriem. Eiropas Savienībā šādu banku parasti neved parastā bankrota procesā: tai piemēro noregulējumu vai likvidāciju, un noguldījumus līdz likumā noteiktajai summai atmaksā noguldījumu garantiju sistēma.

Bankas nonāk grūtībās divu iemeslu dēļ, kas bieži savijas. Pirmais ir maksātnespēja pēc būtības, kad aktīvu vērtība ir mazāka par saistībām, piemēram, lielu kredītu zaudējumu, nepareizi novērtēta procentu likmju riska vai krāpšanas dēļ. Otrais ir likviditātes krīze, kad aktīvi varbūt ir kvalitatīvi, bet tos nevar pietiekami ātri pārvērst naudā, lai izmaksātu noguldītājiem, kuri savus līdzekļus pieprasa vienlaikus. Mūsdienās, kad pārskaitījums notiek dažās sekundēs, uzticības zudums izplatās ātrāk, nekā banka spēj reaģēt.

Lēmumu pieņem nevis pati banka, bet uzraugs. Eirozonā nozīmīgākās kredītiestādes uzrauga Eiropas Centrālā banka sadarbībā ar nacionālo uzraugu, Latvijā tā ir Latvijas Banka, un tieši uzraugs konstatē, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Tālāk ir divi ceļi. Noregulējumā kritiskās funkcijas saglabā, pārdodot banku, nododot to pagaidu iestādei vai piemērojot iekšējo rekapitalizāciju, kurā zaudējumus vispirms sedz akcionāri un noteikti kreditori. Otrs ceļš ir likvidācija vai maksātnespējas process tiesas ceļā, ko izvēlas tad, ja iestādes darbības pārtraukšana nedraud ar plašāku satricinājumu.

Privātam klientam izšķirošā ir noguldījumu garantija. Eiropas Savienībā tā sedz noguldījumus līdz 100 000 eiro vienam noguldītājam vienā kredītiestādē, ieskaitot uzkrātos procentus, un Latvijā izmaksu no Noguldījumu garantiju fonda organizē Latvijas Banka likumā noteiktā termiņā, kas mērāms dažās darbdienās. Segums attiecas uz iestādi kopumā, nevis uz katru kontu atsevišķi, tāpēc trīs konti vienā bankā nedod trīskāršu aizsardzību. Kopīgā kontā katram līdzīpašniekam parasti rēķina savu daļu, un atsevišķos gadījumos, piemēram, ja kontā īslaicīgi atrodas mājokļa darījuma nauda, likums paredz lielāku pagaidu aizsardzību.

Tikpat svarīgi ir zināt, ko garantija nesedz. Ieguldījumi fondos, akcijās un obligācijās garantiju sistēmā neietilpst, jo tie ir nošķirti no bankas mantas un pieder klientam; tiem ir sava, citādi veidota ieguldītāju aizsardzība. Nav segti arī pašas bankas emitētie parāda vērtspapīri un pakārtotās saistības, kuras iekšējā rekapitalizācijā tieši tiek izmantotas zaudējumu segšanai. Summa, kas pārsniedz garantēto, nepazūd, bet kļūst par prasījumu procesā, kur atgūstamā daļa ir atkarīga no mantas realizācijas un var nākt pa daļām vairāku gadu laikā.

Latvijā šis nav teorētisks jautājums. Deviņdesmito gadu vidū valsti satricināja liela banku krīze, 2018. gadā ABLV Bank uzsāka pašlikvidāciju pēc tam, kad ASV iestādes publiskoja priekšlikumu par sankcijām, bet 2019. gadā par maksātnespējīgu tiesa atzina PNB Banku. Katrā no gadījumiem garantētā atlīdzība tika izmaksāta, bet summas virs seguma kļuva par prasījumiem maksātnespējas procesā, kur apmierināšanas apmērs un laiks ir atkarīgi no mantas realizācijas.

Ko darīt, ja banka aptur darbību

Vispirms jāseko oficiālajiem paziņojumiem: uzraugs un garantiju sistēmas administrētājs publisko izmaksas kārtību, sākuma datumu un vietu, kur naudu saņemt; parasti izmaksu veic caur citu kredītiestādi. Noderīgi ir uzreiz saglabāt konta izrakstus un līgumus, jo vēlāk piekļuve internetbankai var būt ierobežota. Steigā parakstīt piedāvājumus par prasījuma pārdošanu trešajām personām nevajadzētu.

Kredītsaistības bankas maksātnespēja neatceļ: kredīts jāturpina maksāt tam, kurš pārņēmis prasījumu, un par jaunajiem rekvizītiem informē oficiāli. Nesaskaņoti maksājumi uz kontiem, kas norādīti e-pastā vai īsziņā, ir tipiska krāpšanas shēma šādos brīžos. Ja alga vai pensija tiek pārskaitīta uz iesaldētu kontu, jauns konts jāatver citā bankā un rekvizīti jāpaziņo darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Kā pārbaudīt aizsardzības robežas

Ja uzkrājums pārsniedz garantēto summu, to var sadalīt starp vairākām kredītiestādēm. Jāpārbauda, vai divas zīmolu ziņā atšķirīgas iestādes nav viena un tā pati juridiskā persona ar filiālēm, jo tādā gadījumā segums ir viens kopīgs. Ārvalsts bankas filiāles gadījumā noguldījumu garantē tās valsts sistēma, kurā banka reģistrēta, un tas var mainīt izmaksas kārtību un valodu, kādā notiek saziņa.

Aktuālo garantēto iestāžu sarakstu un noteikumus publicē Latvijas Banka. Par ieguldījumu produktiem jājautā atsevišķi, jo to aizsardzība atšķiras no noguldījumu aizsardzības, un pārdevējam ir pienākums to skaidri pateikt pirms līguma parakstīšanas.

Ar ko noregulējums atšķiras no bankrota

Noregulējums ir ātra, administratīva procedūra, ko parasti īsteno dienu vai nedēļas nogales laikā, lai klienti nezaudētu piekļuvi maksājumiem: banku vai tās daļu pārdod citai iestādei, un klientam mainās vienīgi nosaukums uz līguma. Maksātnespējas process ir tiesas process ar administratoru, kreditoru prasījumu pieteikšanu un mantas pārdošanu, un tas ilgst gadiem.

Prasījumu apmierināšanas secību nosaka likums, un tajā segtajiem noguldījumiem ir labāka vieta nekā lielākajai daļai citu nenodrošināto kreditoru. Sarežģītos gadījumos, sevišķi ja runa ir par uzņēmuma līdzekļiem vai summām virs seguma, ir vērts konsultēties ar juristu par prasījuma pieteikšanas termiņu, jo nokavēts termiņš var nozīmēt prasījuma zaudēšanu.

Avoti