Kas ir bezvadu kapsulas endoskopija?

Bezvadu kapsulas endoskopija ir diagnostiska medicīniska procedūra, ko izmanto kuņģa-zarnu trakta, tostarp barības vada, kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas un resnās zarnas, izpētei. Bezvadu kapsulas endoskopija ļauj pacientam norīt kapsulu, kurā ievietota mini videokamera, kas ieraksta gremošanas trakta attēlus. Bezvadu kapsulas endoskops sniedz svarīgu priekšrocību salīdzinājumā ar līdzīgām gremošanas trakta izpētes metodēm, jo ​​to var izmantot arī tievās zarnas apskatei.

Pirms pacients norij bezvadu kapsulas endoskopijas kameru, viņam ir jāveic noteiktas procedūras vai jālieto noteiktas tabletes, lai nodrošinātu, ka gremošanas trakts ir brīvs no pārtikas un ir pēc iespējas tīrāks. Tas ir svarīgi, jo nodrošina, ka kamera spēj ierakstīt skaidrus attēlus. Lai attīrītu gremošanas traktu, pacientam var lūgt lietot caurejas vai attīrīšanas tabletes un veikt klizmu.

Bezvadu kapsulas endoskopijas procedūras laikā pacients norij kapsulu, kas ir nedaudz lielāka par tām, kuras parasti lieto medikamentiem. Kopā ar mini kameru kapsulā ir baterijas, spuldze un radio raidītājs. Ierīce ieraksta attēlus, pārvietojoties pa gremošanas traktu, un tie tiek pārraidīti uz uztvērēju, ko pacients nēsā kapsulas darbības laikā. Procedūra ilgs aptuveni 24 stundas, pēc tam fotogrāfijas tiek lejupielādētas datorā pārskatīšanai. Kad pacients ir izlaidis kapsulu, tā tiek vienkārši izskalota; kapsulas netiek izmantotas atkārtoti.

Bezvadu kapsulas endoskopiju var izmantot, lai diagnosticētu virkni gremošanas sistēmas traucējumu. Tie ietver vairākus dažādus vēža veidus, tostarp tievo zarnu vēzi, resnās zarnas vēzi un citus kuņģa-zarnu trakta vēža veidus. Ar šo metodi var diagnosticēt arī Krona slimību, čūlaino kolītu, kuņģa čūlas un citas kairinātu zarnu slimības.

Neskatoties uz šīs procedūras lietderību, bezvadu kapsulas endoskopam ir daži spēcīgi ierobežojumi un trūkumi. Viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka šī rīka izmantošana neļauj veikt terapeitiskās procedūras. Piemēram, standarta kolonoskopijas laikā ārsts vajadzības gadījumā var ņemt biopsijas paraugus, taču tas nav iespējams, izmantojot bezvadu kapsulas endoskopu.

Vēl viens izteikts trūkums ir tas, ka normālos apstākļos kapsula lēni, bet pastāvīgi pārvietojas pa gremošanas traktu. Tas neļauj ārstam rūpīgāk izpētīt vietas, kur var būt slimības pazīmes. Saistīta problēma ir tā, ka kapsulas kustība var būt pārāk lēna, un ierīces baterijas var sabojāties, pirms kapsula spēj pārbaudīt visu gremošanas traktu.
Pacientiem, kuriem ir bijusi operācija vai slimība, kas var būt izraisījusi iekšējas rētas, var rasties papildu problēmas. Rētu klātbūtne var izraisīt kapsulas iestrēgšanu, īpaši tievajās zarnās, kas ir daudz šaurāka nekā pārējais gremošanas trakts. Šādos gadījumos pacientiem tiek lūgts norīt tukšu kapsulu izmēģinājuma laikā, lai nodrošinātu, ka kamera spēs pareizi pārvietoties.