Binokulārās norādes ir termins, ko parasti lieto attiecībā uz cilvēkiem, taču to var pamatoti attiecināt uz jebkuru dzīvnieku ar binokulāro redzi, tas ir, jebkuru dzīvnieku, kura acis ir novietotas tā, lai nodrošinātu dziļuma uztveri. Šīs norādes ir signāli vizuālās apstrādes sistēmai, kas ļauj un rada dziļuma uztveres sajūtu, galvenokārt tāpēc, ka mūsu maņu orgāni nodod informāciju smadzenēm un kā šī informācija tiek interpretēta. Bez binokulāriem signāliem mēs zaudētu lielāko daļu mūsu dziļuma uztveres.
Vissvarīgākais no visiem binokulārajiem signāliem ir binokulārā atšķirība, ko dažreiz sauc par binokulāro paralaksi. Binokulārais nozīmē, ka ir divi redzes avoti. Tā kā cilvēkiem ir divas acis, nelielas atšķirības to stāvoklī liek katrai acij uztvert to, ko tā redz, nedaudz savādāk nekā otra acs. Cilvēka smadzenes spēj apvienot signālus no katras acs vienā uztverē par to, ko mēs redzam. Šī mūsu acu stāvokļa atšķirība un no tā izrietošā atšķirība tajā, kā katra acs uztver objektus, ir pazīstama kā binokulārā atšķirība, un smadzenes to interpretē tā, lai mēs varētu uztvert objektu formu un izmērus.
Cilvēka redzes sistēma izmanto arī citus binokulāros signālus. Binokulārā konverģence ir mehānisms, ar kura palīdzību tiek uztverts relatīvais tuvums un attālums. Šī norāde izriet no fakta, ka mūsu acu redzes receptori lielākoties ir centrēti vienā vietā netālu no acs ābola aizmugures vidus. Tas nozīmē, ka, lai fokusētos uz objektu, abām acīm ir jānorāda uz objektu. Objektam tuvojoties, acīm ir jāpagriežas vienai pret otru, lai saglabātu fokusu uz objektu, un jānovēršas vienai no otras, objektam attālinoties. Smadzenes spēj apstrādāt informāciju par mūsu acu stāvokli un interpretēt relatīvo attālumu, kas ir galvenais dziļuma uztveres faktors, iesaistot objektus, kas atrodas mums salīdzinoši tuvu.
Trešais binokulārais signāls, kas ir saistīts ar iepriekšējiem diviem, ir binokulārā izmitināšana. Šī norāde izriet no cilvēka acs būtības un fakta, ka, lai fokusētos uz objektu, mazie muskuļi, kas kontrolē aci, liek lēcai jeb radzenei mainīt formu. Smadzenes spēj to sajust un izmantot šo informāciju, kā arī citu binokulāro signālu informāciju, lai kvantitatīvi noteiktu vairāku objektu kustību, stāvokli un attālumu.