Bioloģiskā biškopība ir bišu audzēšanas process, neizmantojot pesticīdus, herbicīdus un citas nedabiskas vai kaitīgas vielas. Lai biškopība atbilstu bioloģiskās definīcijai, bites ir jāaudzē, izmantojot pilnīgi dabiskus materiālus un metodes, rūpējoties par bišu veselību un zemu stresa līmeni. Ir svarīgi atzīmēt, ka biškopis savus centienus var uzskatīt par organiskiem, pat ja viņš neatbilst visiem šiem standartiem. Tomēr viņam parasti ir jāatbilst šiem standartiem, ja viņš vēlas, lai viņa biškopības projekts būtu bioloģisks.
Bioloģiskās biškopības mugurkauls ir nodrošināt, ka stropos izmantotie produkti un vielas ir drošas bitēm un biškopim. Ja biškopis vai viņa bites ar to nevar droši rīkoties vai patērēt, tas neietilpst bioloģiskajā biškopībā. Pesticīdi un herbicīdi ir viens no tiem, kas ir aizliegti bioloģiskajā biškopībā. Šīs vielas var vājināt bišu imūnsistēmu, tādējādi palielinot arī slimību attīstības iespējamību.
Stropu atrašanās vietai bieži ir liela nozīme, lai noteiktu, vai biškopības darbība tiek uzskatīta par bioloģisku. Bioloģiskās biškopības sertifikācijas standarti var noteikt, ka stropam jāatrodas noteiktā attālumā no dabiskās veģetācijas vai zemes, kas tiek audzēta, izmantojot bioloģiskās metodes. Piemēram, daži sertifikācijas standarti nosaka, ka bioloģiskās biškopības darbībai apkārt ir jābūt vismaz trīs jūdzēm (4.82 kilometriem) bioloģiskās lauksaimniecības zemes vai dabiskas augu dzīves. Tas palīdz nodrošināt, ka bites ierobežos savu barību šajās vietās, jo maz ticams, ka tās lidos tālāk, meklējot pārtiku.
Bioloģiskā biškopība arī prasa, lai biškopis izmantotu stropus, kas veidoti tikai no dabīgiem materiāliem. Piemēram, bioloģiskais biškopis var uzbūvēt stropu no nekrāsotiem kokmateriāliem. Tomēr bioloģiskais biškopis neapstājas tikai ar stropa konstrukciju. Viņš arī izmanto instrumentus, kas ir droši saskarē ar pārtiku un bez iespējamiem piesārņotājiem.
Lai uzskatītu par bioloģisko darbību, tiek ņemts vērā arī veids, kādā biškopji ievāc stropu produktus. Bioloģiskais biškopis ražas novākšanas laikā stropā atstāj nedaudz medus, nodrošinot, ka bites var ar to baroties, kad laiks ir ļoti auksts vai sauss. Bieži vien biškopji palīdz papildināt savu bišu uzturu, nodrošinot cukurūdens piegādi. Bioloģiskais biškopis izvairās no šādas prakses, jo zina, ka tā nav veselīga viņa bitēm. Bioloģiskie biškopji arī atstāj daļu no sākotnējās šūnveida bitēm, kad tās noņem bišu vasku, tādējādi palīdzot samazināt bitēm stresu.