Bolīds ir vispārīgs termins jebkuram kosmosa objektam, kas saduras ar Zemi vai eksplodē atmosfērā. Tas aptver meteorītus, asteroīdus un komētas. Astronomijā šo terminu bieži lieto, lai aprakstītu meteoru, kas ir spožāks par -4 — aptuveni tikpat spožs kā planēta Venēra, un tiek lietots kā sinonīms vārdam “uguns bumba”. Ģeoloģijā bolīdu parasti izmanto, lai aprakstītu meteorītu vai asteroīdu, kas atstāj trieciena krāteri, un to mēdz izmantot, ja nav pietiekami daudz informācijas precīzākam aprakstam.
Saules sistēmā ir daudz objektu, lielākā daļa no tiem ir mazi, orbītās, kas var krustoties ar Zemes orbītu. Šiem objektiem ir dažādas kompozīcijas. Dažas no tām var raksturot kā “netīras sniega bumbas” — putekļi un mazi iežu fragmenti, ko kopā brīvi satur ledus, savukārt dažas var sastāvēt no blīviem akmeņiem ar augstu metālu saturu, galvenokārt dzelzs un niķeļa saturu. Tie riņķo ar ātrumu līdz 26 jūdzēm sekundē (42 km/s), salīdzinot ar 18 jūdzēm sekundē (29 km/s) Zemei.
Atkarībā no virziena, no kura tie tuvojas, tie var iekļūt Zemes atmosfērā ar ātrumu līdz 44 jūdzēm sekundē (71 km/s). Pie šiem ātrumiem berze ar atmosfēru ātri uzsilda objektu līdz ļoti augstām temperatūrām, liekot tam spoži mirdzēt. Ļoti mazi objekti sadegs pilnīgi augstu atmosfērā, bet lielāki objekti atkarībā no izmēra un sastāva var atsisties pret virsmu vai eksplodēt zemākā atmosfēras slānī.
Lielākā daļa objektu, kas nonāk Zemes atmosfērā, ir aptuveni smilšu graudu lielumā. Tie ātri izdeg, bet no virsmas ir redzami kā meteori. Bolīdi, kas sasniedz virsmu, var atstāt trieciena krāterus. Uz Mēness var redzēt neskaitāmus šādus krāterus; tomēr uz Zemes erozija un ģeoloģiskā aktivitāte ģeoloģiskā ziņā liecības iznīcina salīdzinoši ātri. Uz Zemes ir tikai daži trieciena krāteri, kas ir pietiekami labi saglabājušies, lai būtu acīmredzami kā tādi; labākais piemērs ir Barringera krāteris Arizonā, ASV — aptuveni apļveida krāteris, kura platums pārsniedz 1,000 jardus (1 km).
Liela bolīda sadursme var postoši ietekmēt planētu. Neatkarīgi no tiešās ietekmes uz apgabalu, kas ieskauj triecienu, liels daudzums iztvaicētu iežu tiktu virzīts augšējos atmosfēras slāņos, kur tie kondensētos smalkos putekļos. Tas varētu ievērojami samazināt saules gaismas daudzumu, kas ilgstoši sasniedz visas planētas virsmu, nogalinot zaļos augus un ievērojami samazinot temperatūru.
Varbūt vispazīstamākais liela bolīda notikuma piemērs ir tas, kas notika krīta ģeoloģiskā perioda beigās pirms 65 miljoniem gadu. Liecības par lielu krāteri, kura diametrs ir 110 jūdzes (180 km), kas datēts ar šo laiku, tika atrasts Jukatanas pussalā, Meksikā, netālu no Čikšulubas pilsētas. Tiek uzskatīts, ka atbildīgais objekts būtu bijis aptuveni 6 jūdzes (10 km) diametrā.
Tiek uzskatīts, ka šis objekts ir izraisījis tajā laikā notikušo masveida izzušanu, iznīcinot dinozaurus un daudzas citas dzīvnieku kategorijas. Tomēr ne visi zinātnieki piekrīt, ka Chicxulub ietekme bija tikai un vienīgi atbildīga par šo izmiršanas notikumu, un daži domā, ka varētu būt bijusi virkne lielu ietekmi. Zemes vēstures laikā ir bijuši vairāki masveida izmiršanas notikumi, un ir iespējams, ka dažus vai visus no tiem izraisījuši lieli bolīdi.
Lielākā bolīda uguns bumba, ko cilvēki ir redzējuši, bija Tunguskas notikums 1908. gadā, kad Sibīrijas Tunguskas apgabalā notika milzīgs sprādziens, izraisot plašus postījumus. Par laimi, šī teritorija bija neapdzīvota un cilvēku upuru nav, taču objekta mirdzošo ceļu un detonāciju novēroja vairāki cilvēki ciemos, kas atradās tālāk. Datorsimulācijās, kas balstītas uz iznīcināšanas modeli, ir aprēķināts objekta izmērs, pieejas leņķis un iespējamais sastāvs, kas, domājams, bijis neliels asteroīds vai komētas fragments.