Kas ir brīvprātīga aizbraukšana?
Īsā atbilde
Brīvprātīga izceļošana ir juridisks termins, ko izmanto, lai aprakstītu konkrētu apstākļu kopumu, kad nepilsonis atstāj valsti. Šis termins parasti attiecas uz personām, kuras pakļautas deportācijai. Tas ir visizplatītākais palīdzības veids, kas pieejams citplanētiešiem šajā situācijā.
Persona, kas izvēlas brīvprātīgu izceļošanu, parasti izvairās no deportācijas negatīvajām sekām. Šādai personai parasti ir jādodas prom noteiktā laika periodā uz sava rēķina. Brīvprātīgu aizbraukšanu parasti var piešķirt imigrācijas tiesneši un dažās valstīs drošības aģentūras, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Iekšzemes drošības departamenta (DHS) amatpersonas.
Ja neizbraukšana no valsts pēc brīvprātīgas izceļošanas atļaujas, var būt nopietnas sekas. Tiem, kuri neiziet noteiktajā termiņā, var uzlikt naudas sodu un civiltiesiskus sodus. Viņiem var tikt liegta atkārtota ieceļošana valstī. Ja ārzemnieks tomēr izceļo noteiktajā laikā, viņam parasti nav liegts turpmāk legāli ieceļot valstī.
Parasti ir divas reizes, kad ārzemnieks var pieprasīt brīvprātīgu izceļošanu: pirms izraidīšanas procesa pabeigšanas un izraidīšanas procesa pabeigšanas. Tomēr, pirms var iesniegt pieprasījumu, attiecīgajam ārzemniekam ir jāatbilst valsts vadlīnijām. Vissvarīgākais ir tas, ka ārzemnieks var nebūt tiesīgs, ja viņš vai viņa ir notiesāts par smagu noziegumu vai ir bijis iesaistīts teroristiskās darbībās.
Labprātīgu aizbraukšanu var atļaut, ja to pieprasa pirms izraidīšanas procesa pabeigšanas. Tas parasti notiek tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs vispirms atsauc visus citus atvieglojumu pieprasījumus un pierāda, ka viņam ir finansiāli līdzekļi, lai izbrauktu, un tas nerada drošības risku. Turklāt personai var tikt prasīts iemaksāt obligāciju, kas tiks atgriezta tikai pēc tam, kad norādītajā termiņā persona būs atstājusi valsti. Parasti šis termiņš nav garāks par 120 dienām.
Ja to piemēro pēc izraidīšanas procesa pabeigšanas, brīvprātīgu aizbraukšanu bieži ir grūtāk panākt, jo var būt papildu prasības. No ārzemnieka var prasīt pierādīt, ka viņš ir bijis ar labu morālo raksturu ne ilgāk kā piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas; ka viņš vienu gadu pirms pieteikuma iesniegšanas ir dzīvojis vienā vietā; un ka viņam vai viņai iepriekš nav atļauts izbraukt saskaņā ar līdzīgu vienošanos. Arī ārzemniekam parasti tiek piešķirts līdz 60 dienām, lai izpildītu līgumu.
Saistītie jautājumi
- Kas ir rezidents citplanētietis?Iedzīvotājs ārzemnieks ir ārzemnieks, kurš ilgstoši dzīvo kādā valstī, bet nav pieņemts par šīs valsts pilsoni. Ārzemni…
- Kas ir izraidīšanas likums?Katra valsts nosaka, kam tā ļaus iebraukt savās robežās un ar kādiem nosacījumiem tās drīkst iebraukt. Vairumā gadījumu…
- Kas ir Imigrācijas tiesa?Imigrācijas tiesa ir valsts augstākā valdības līmeņa tiesa, kas izskata lietas, kas saistītas ar ārvalstniekiem un viņu…
- Kas ir nerezidents citplanētietis?Ārzemnieks ir vienas valsts pilsonis, kurš apciemo citu valsti. Ārvalstnieki nerezidenti tiek uzskatīti par likumīgiem …
- Kas ir deportācijas rīkojums?Plašākajā mūsdienu izpratnē deportācijas rīkojumu par nepilsoni izdod amatpersona, bieži vien tiesnesis, uzdodot šo per…
- Kas ir Džordžs M. Koens?Aktieris Džeimss Kegnejs atveidoja Džordžu M. Koenu vienā no savām populārākajām filmu lomām. Džordžs M. Koens bija ame…
- Kādas ir dažādas pieejas diskursam?Diskurss ir vairāk nekā gadījuma saruna vai verbāla domu apmaiņa; tas atspoguļo paplašinātu un formālu domu izpausmi pa…