“Bruņinieks mirdzošās bruņās” ir idiotisks izteiciens angļu valodā, kas apraksta varonīgu glābēju. Termins sakņojas romantiskos bruņinieku statusa attēlos viduslaikos, īpaši stāstos un dzejoļos, kas saistīti ar leģendāro britu varoni karali Artūru. Šķiet, ka šis izteiciens radās 18. gadsimta beigās, ja ne agrāk, lai gan tā pārnestā nozīme kļuva izplatītāka 19. gadsimtā. Tas ir vienlīdz izplatīts gan britu, gan amerikāņu angļu valodā, lai gan angļu valodas “bruņas” rakstība ir “bruņas”.
Pirmā frāzes ierakstītā versija atrodama angļu dzejnieka Henrija Pje 1790. gada satīriskā dzejolī. Pje dzejolī ir frāze “bruņinieks, mirdzošās bruņās tērpies”. Lai gan tas var būt frāzes izcelsme, šobrīd tas ir vienkārši idealizēta bruņniecības laikmeta apraksts, nevis vienkārša frāze. Pjē dzejolis tomēr balstījās uz romantiskām asociācijām, kas padarīja teicienu populāru.
Termins “bruņinieks” cēlies no “cnicht” — senā angļu vārda, kas sākotnēji nozīmēja tikai jaunu vīrieti. Tomēr līdz viduslaikiem tas bija kļuvis par angļu valodas ekvivalentu franču vārdam “chevalier”, kas tāpat sākotnēji nozīmēja tikai jātnieku, bet ieguva sarežģītāku sociālo nozīmi. “Bruņinieks” apzīmēja sociālo šķiru, kā arī bruņniecības tikumus. Bruņniecība bija uzvedības kodekss, saskaņā ar kuru bruņiniekiem bija jāparāda drosme, pieklājība, dievbijība, augstsirdība un citi tikumi. Viduslaiku literatūrā bruņinieki tika attēloti ne tikai kā karotāji, bet arī kā varonīgi nevainīgā aizstāvji un tikumības paraugi, kas piedzīvoja atdzimšanu 19. gadsimta romantisma mākslā un literatūrā.
Aiz izteiksmes slēpjas šī romantiskā bruņniecības koncepcija. Persona, kas aprakstīta kā “bruņinieks mirdzošās bruņās”, tiek raksturota kā varonīgs glābējs. Tā var būt pat mazās lietās. Cilvēku, kurš izšķirīgā brīdī kolēģim atnes tasi kafijas, varētu raksturot kā “bruņinieku mirdzošās bruņās”. Salīdzinājums pauž pateicību nedaudz pārspīlēti, izmantojot komēdiju, lai mazinātu ar to saistīto nelielo sociālo neveiklību.
“Bruņinieks mirdzošās bruņās” bieži tiek izmantots kā negatīvs salīdzinājums. Daudzi mūsdienu runātāji bruņnieciskā varoņa tēlu uzskata par samākslotu stereotipu, nereālu standartu reālās dzīves sarežģītībai. “Es varbūt neesmu bruņinieks spīdīgās bruņās…” ir izplatīts negatīva salīdzinājuma veids.