Budžeta veidošana no apakšas uz augšu ir uzskaites veids, kurā katra atsevišķa nodaļa nosaka projektu pabeigšanai nepieciešamo naudas summu. Šajā summā ietilpst katrā projektā iesaistītie individuālie uzdevumi un nepieciešamie materiāli vai aprīkojums, kā arī darbaspēka un nodaļas darbības izmaksas. Pēc tam katras nodaļas skaitļi tiek summēti, lai noteiktu kopējo budžetu. Dažos gadījumos augšupējā budžeta veidošana sadala summu ikmēneša izmaksās, un pēc tam šīs izmaksas tiek summētas, lai izveidotu gada budžetu. Lai gan tā tiek uzskatīta par salīdzinoši precīzu budžeta veidošanas metodi gan mazām, gan lielām organizācijām un uzņēmumiem, bieži vien pastāv risks, ka atsevišķi darbinieki vai nodaļas papildinās budžetu, radot izšķērdēšanu.
Šāda veida budžeta veidošana sākas ar to, ka katra uzņēmuma nodaļa nosaka, kādi uzdevumi ir nepieciešami katra projekta pabeigšanai vai uzņēmuma mērķu sasniegšanai. Pēc tam šiem uzdevumiem tiek piešķirta aptuvenā naudas summa, ņemot vērā uzdevuma izpildei nepieciešamos resursus, materiālus un aprīkojumu. Tas var ietvert biroja piederumus, jaunu iekārtu un celtniecības materiālu iegādi, kā arī darbu slēgšanu un citus naudas izdevumus, kas paredzēti katram projektam vai uzdevumam.
Liela daļa augšupējas budžeta veidošanas ir nodaļa, kas pati nosaka darbības izmaksas. Tas ietver pašreizējo darbinieku algas un pabalstus, kā arī iespējamās papildu izmaksas par papildu darbinieku pieņemšanu darbā, ja nepieciešams. Šajā budžeta daļā budžetā ir iekļauta arī aprīkojuma un departamenta aizņemtās ēkas uzturēšana, ja tāda ir. Kad katra nodaļa nosaka kopējās izmaksas, kas saistītas ar plānoto mērķu sasniegšanu un nodaļas vadīšanu, katras grupas vadītāji parasti satiekas ar augstākā līmeņa vadību, lai noteiktu kopējo budžetu. Budžeta plānošanā no apakšas katra departamenta aprēķini tiek pārskatīti kā grupa un saskaitīti kopā, lai iegūtu kopējo naudas summu.
Budžeta sadalīšanas veids lielā mērā ir atkarīgs no uzņēmuma un tā vajadzībām. Dažos gadījumos katra nodaļa var noteikt budžetu, pamatojoties uz katra mēneša paredzamajiem izdevumiem, un pēc tam iesniegt šos skaitļus grupai. Uzņēmumi, kas pārvalda vai veic lielus projektus, kuros ikmēneša izdevumi krasi mainīsies atkarībā no tā, cik tālu ir projekts, parasti saskaita projekta izdevumus un darbības izmaksas gada budžetam. Pēc tam katras nodaļas skaitļi tiek apkopoti, lai noteiktu kopējo uzņēmuma budžetu.
Budžeta veidošana no apakšas uz augšu bieži vien ir daudz precīzāka katram projektam nekā budžeta veidošana no augšas uz leju, kad augstākā līmeņa vadība nosaka katrai nodaļai vai projektam pieejamo naudas summu. Neskatoties uz to, tas nav bez kļūdām. Ja vien netiek rūpīgi uzraudzīts, pastāv risks, ka katra nodaļa pievienos papildu rindas, projektus vai darbības izdevumus, lai nodrošinātu nodaļu ar spilvenu. Gadījumos, kad katrs departaments to dara, pastāv atkritumu risks.
SmartAsset.