Ēku ierobežojumi ir īpaši ierobežojumi, kas atrodami dažāda veida būvnormatīvos un zonējuma likumos. Šāda veida ierobežojumu ideja ir nodrošināt, lai konkrētais pašvaldības ģeogrāfiskais apgabals tiktu atvēlēts galvenokārt īpašiem mērķiem un lai šajās teritorijās uzceltās ēkas atbilstu šiem zonējuma ierobežojumiem. Dažkārt būvniecības ierobežojumi ierobežos konkrētas ēkas izmēru un izmantošanu, kā arī nodrošinās noteikumus par to, kur šīs ēkas drīkst būvēt.
Ar apbūves ierobežojumiem pašvaldībai ir iespēja zināmā mērā kontrolēt to, kā pilsēta ir iekārtota komercuzņēmumu, ražotņu un dzīvojamo rajonu koncentrācijas ziņā. Atkarībā no ēkas kontroles pasākumu klāsta, kas ir atrodams pašreizējos ierobežojumos, šī pieeja ļauj novērst rūpnīcas celtniecību dzīvojamās apkaimes vidū. Tāpat apbūves ierobežojumi liegtu iegādāties zemi dzīvojamās ēkas apbūvei ražotnēm atvēlētas zonas vidū.
Ēku ierobežojumi ne tikai palīdz pārvaldīt vietas, kur var tikt uzceltas dažāda veida konstrukcijas, bet arī palīdz noteikt šo ēku izmantošanas ierobežojumus noteiktās teritorijās. Piemēram, dažās pašvaldībās nav nekas neparasts, ka būvnormatīvi un ierobežojumi aizliedz ēkā, kas atrodas pie lūgšanu nama vai skolas, pārdot pieaugušajiem paredzētus produktus. Naktsklubus un bārus var aizliegt izveidot teritorijā, kas ir paredzēta tikai dzīvojamai lietošanai. Ideja ir novērst uzņēmumu dibināšanu apgabalos, kas nebūtu laipni gaidīti lielākajai daļai cilvēku, kuri jau dzīvo šajās apkaimēs.
Pat jaunbūves lielums bieži tiek pārvaldīts, izmantojot būvniecības ierobežojumus un kodus. Atkarībā no iesaistītās platības visu veidu konstrukcijās var būt tikai ierobežots stāvu skaits vai tām var būt tikai noteikts kvadrātmetru daudzums, pamatojoties uz apbūves gabalu lielumu. Tāpat kā ar citiem ierobežojumiem, šī pieeja ēku kontrolei ir paredzēta, lai saglabātu teritorijas mērķi un ļautu jaunajām struktūrām viegli iekļauties ainavā.
Apbūves ierobežojumu nopietnība dažādās pašvaldībās ir atšķirīga. Dažās vietās mazumtirgotājiem un pārtikas preču tirgotājiem ir atļauts būvēt vai pārcelties uz rajoniem, kas galvenokārt ir dzīvojamie apgabali, savukārt citās šajā procesā ir nepieciešama uzklausīšana par zonējuma maiņu, un tam ir jāsaņem noteikta skaita iedzīvotāju piekrišana. Pilsētu teritorijās, kurās tiek mēģināts atdzīvināt centra rajonus, apbūves ierobežojumu struktūra var dot iespēju plašam dzīvojamo māju, uzņēmumu un mazumtirgotāju lokam ieņemt vienu un to pašu teritoriju. Parasti uzņēmumi apspriežas ar pilsētām, lai noteiktu, vai ir iespējams reģistrēties noteiktā pilsētas daļā, pirms turpināt telpu pirkšanu vai nomu.