Cezūra ir pauze, kas notiek muzikālā vai poētiskā kompozīcijā. Cesurālu pauzi dzejas rindā nosaka normāls runas ritms, nevis metrs. Turklāt pauzi sarunā vai mūzikas pauzi var saukt par cezuru. Vārda caesura etimoloģijai ir indoeiropiešu saknes. Caesura nāk no latīņu vārda, kas nozīmē “griezums”.
Dažreiz cezura parādās līdzās pieturzīmēm, bet parasti tā ir dabiska ritma, runas vai melodijas pauze, nevis autora, runātāja vai dziesmu autora nodoms.
Dzejā ir divu veidu cezālie pārtraukumi: sievišķais un vīrišķais. Sievišķā cēūra ir pauze, kas iestājas pēc īsas vai neuzsvērtas zilbes panta rindā. Vīrišķo cezālo pauzi raksturo pārtraukums, kas rodas pēc garas vai uzsvērtas zilbes. Prozodijā jeb dzejoļu pētīšanā cezura sadala metrisko pēdu vai uzsvērtu vai neuzsvērtu zilbju grupu, kas tiek izmantota kā poētiskā mērvienība, divās nevienmērīgās daļās.
Skenēšanā jeb metra un stresa analīzē dzejā, izmantojot simbolus, divas vertikālas, paralēlas līnijas, ko sauc par dubultām caurulēm, identificē gadījuma pauzi.
Šis ir cezuālu pārtraukumu piemērs, kas redzams Viljama Batlera Jeitsa dzejolī “Inisfree ezera sala”. Vertikālās, paralēlās līnijas ir skenēšanas rīki un nav daļa no autora oriģinālā dzejoļa.
Es tagad celšos un iešu, || vienmēr nakti un dienu
Dzirdu ezera ūdens plīvošanu || ar zemām skaņām krastā…
Cezūra pirmajā rindā sakrīt ar autora punktēto pauzi. Tomēr dabiskā ceturālā pauze otrajā rindā sadala pēdu atsevišķās dzirdamās daļās bez pieturzīmēm.
Mūzikā piecu horizontālu, paralēlu līniju simbols ar dubultu diagonāles atzīmi caur augšējām līnijām apzīmē melodijas pauzi vai pilnīgu klusumu.