Čības omārs ir Scyllaridae dzimtas desmitkāju jeb 10 kāju vēžveidīgais. ASV šis jūras radījums ir pazīstams arī kā omārs ar lāpstu, savukārt citās valstīs tas tiek dēvēts ar papildu nosaukumiem. Tas ir sastopams galvenokārt tropu ūdeņos gar piekrastes plauktiem. Čības omāru neuzskata par īstu omāru, jo tam trūkst spīļu, taču, tāpat kā īstajam omāram, tas ir ēdams. Parasti čības omāram ēd tikai astes gaļu.
Identificējamās čības omāra pazīmes ir segmentēts eksoskelets, saplacināts profils un otrs antenu komplekts, kas stiepjas no galvas lielās plāksnēm līdzīgās struktūrās. Pirmais antenu komplekts, ko sauc par antenām, tiek izmantots, lai palīdzētu omāram sajust savu vidi. Seši segmenti veido čības omāra galvu, vēl astoņi veido krūškurvi un vēl seši veido vēderu. Katram vēdera segmentam ir pleopodu pāris jeb staigājošas kājas. Atlikušās staigājošas kājas jeb augšžokļa kājas stiepjas no krūšu kurvja segmentiem un var kalpot arī kā mutes daļas, kas palīdz omāram baroties.
Čības omāru sugās ir 23 ģintis, kuru izmērs ir no 2.2 collas (55 mm) garas līdz 20 collas (50 cm) garas. Tos var atrast dziļumā līdz 1,600 pēdām (500 m). Viņi ēd moluskus un austeres, kā arī citus vēžveidīgos un adatādaiņus vai jūras dzīvniekus. Viņi lielā mērā paļaujas uz saviem bruņotajiem eksoskeletoniem un spēju paslēpties zem nogulumiem, lai pasargātu tos no plēsējiem.
Čības omāri ir sastopami plašās siltās okeāna dzīvotnēs. Daži no šiem biotopiem ir Vidusjūra, Sarkanā jūra, pie Austrumāfrikas krastiem, ūdeņos ap Lieldienu salu, pie Austrālijas krastiem un siltākajos Ziemeļamerikas ūdeņos. Dažas čības omāru sugas dod priekšroku rifu dzīvotnēm, bet citas ir atrodamas mīkstākos substrātos. Rifos un alās mītošos omārus makšķerē nirēji, bet citus ķer ar traļiem.
Čības omāru sauc dažādos vārdos. Indijā to mulsinoši dēvē par vēžiem. Vairākas Austrālijas šķirnes tiek sauktas par “kļūdām”, no kurām vispopulārākā ir Moreton Bay bug. Franči šo sugu dēvē par siseņu omāru, jo tas rada klikšķēšanu. To dažreiz sauc par plakanu omāru vai plakanu omāru.