Kas ir “Cock N Bull” stāsts?

Ir daži strīdi par šīs idiotiskās frāzes izcelsmi. Daudzi uzskata, ka gaiļa un vērša stāsts ir tieši saistīts ar divām Anglijas krogiem, ko sauc par gaili un bulli. Tās varēja pastāvēt pirms 17. gadsimta, un abas bija krodziņas, kurās ceļotāju autobusi apstājās, lai iedzertu atspirdzinājumu pirms došanās tālāk. Viena prakse, ko var izsekot pat senāk nekā šo krodziņu pastāvēšana, ir tāda, ka ceļotāji izdomā pasakas, lai izklaidētu viens otru ārkārtīgi garu braucienu laikā. Šī ideja ir pilnībā izpētīta Chaucer’s The Canterbury Tales, kur katrs ceļotājs stāsta pasaku, lai pārsteigtu vai iepriecinātu citus.

Šis pasaku stāstīšanas bizness krodziņu pieturās vai pa ceļiem varētu padarīt braucienus daudz mazāk nogurdinošus, un cilvēki, kas studē literatūru, redz to atkārtošanos daudzos romānos, kuros ir aprakstīti braucieni ar autobusu. Čārlzs Dikenss ļoti bieži izmantoja trenerus kā brīdi, kad notiek ekspozīcija vai kad tiek stāstītas pasakas. Dažreiz stāsti par treneriem tiek pārraidīti citās vietās, un tie varētu būt tik fantastiski, ka viņiem acīmredzami neticēja. Vēl viena vārda cock n bull interpretācija ir tāda, ka tas attiecas uz visu daiļliteratūru; daži cilvēki ar noteiktu reliģisko pārliecību atteicās lasīt romānus vai uzskatīja tos par vienkāršiem meliem, lai gūtu prieku.

Izteicienam gailis n bullis pastāv otrs izcelsmes stāsts. Varētu būt, ka šis ir slikts tulkojums franču idiomai coq-a-l’ane, kas var tulkot kā gailis uz ēzeli. Iespējams, tas ir nepareizi tulkots angļu valodā kā cock n bull, jo skaņas ir līdzīgas.

Mūsdienās šo izteicienu var lietot nicīgāk, lai liktu apšaubīt stāstus, kas šķiet pārāk nereāli, lai būtu patiesi. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad fantastisks stāsts tiek izmantots, lai pamatotu, kāpēc netika izpildīts mājasdarbs vai kāds cits uzdevums. Ja gaiļa un vērša stāstu izmanto kā attaisnojumu, to var vienkārši noraidīt kā klajus melus. Tomēr sākotnējais idiomas nolūks bija vairāk domāts izklaidei, nevis maldināšanai. Šajā ziņā gailis n bull stāsta kvalitāte tika vērtēta pēc tā viltības, un jo fantastiskāks vai muļķīgāks, jo labāk.