TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir dabasgāzes tirgus liberalizācija?

Īsā atbilde

Dabasgāzes tirgus liberalizācija ir vienota monopoluzņēmuma sadalīšana atsevišķās darbībās, lai gāzes pārdošanā varētu konkurēt vairāki tirgotāji, bet cauruļvadu infrastruktūra paliktu regulēta. Latvijā šo jomu uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Dabasgāzes piegāde sastāv no vairākām savstarpēji atšķirīgām darbībām: pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības. Cauruļvadu tīkls un krātuve ir dabiskais monopols, jo nav ekonomiski pamatoti būvēt paralēlas caurules. Turpretī pašu gāzi kā preci var pārdot jebkurš tirgotājs. Liberalizācijas būtība, ko Eiropas Savienībā noteica enerģētikas tirgus direktīvas, ir šo darbību nošķiršana: tīkla operatoram jābūt neatkarīgam no tirgotājiem un jānodrošina piekļuve tīklam jebkuram tirgus dalībniekam ar vienādiem noteikumiem, savukārt tīkla lietošanas tarifus apstiprina regulators.

Latvijā tirgus ir atvērts visiem lietotājiem, tostarp mājsaimniecībām, kopš 2017. gada. Praksē tas nozīmē, ka pārvadi un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi apsaimnieko viens uzņēmums, sadales tīklu cits, bet gāzi pārdod vairāki tirgotāji, starp kuriem klients var izvēlēties. Mainot tirgotāju, fiziski nekas nemainās: paliek tā pati caurule, tas pats skaitītājs un tas pats avārijas dienests. Mainās tikai līgums par pašas gāzes iegādi un rēķina tirdzniecības daļa. Skaitītāja rādījumus nolasa un tīklu uztur sadales sistēmas operators neatkarīgi no tā, kuram tirgotājam klients maksā.

Bieži liberalizāciju sajauc ar cenu pazemināšanos. Konkurence dod izvēli un ļauj cenai reaģēt uz tirgus situāciju, taču tā nenovērš globālu cenu kāpumu. Gala rēķinu veido vairākas daļas: pašas gāzes cena, kas seko reģionālās biržas kotācijām, tirgotāja uzcenojums, sadales sistēmas pakalpojuma tarifs, akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Tirgotājs var ietekmēt tikai pirmās divas daļas. Tāpat liberalizācija nenozīmē regulējuma neesamību: tieši otrādi, tīkla daļa tiek regulēta stingrāk, un patērētāju tiesības aizsargā gan enerģētikas, gan patērētāju tiesību normas.

Praktiski izvēloties tirgotāju, jāsalīdzina ne tikai cena par kilovatstundu, bet arī līguma veids. Fiksētas cenas līgums pasargā no kāpuma, bet neļauj gūt labumu no krituma un var paredzēt līgumsodu par pirmstermiņa laušanu, savukārt mainīgas cenas līgums seko tirgum abos virzienos. Jāpievērš uzmanība abonēšanas maksai, līguma termiņam, rēķinu izrakstīšanas kārtībai un tam, vai piedāvātā akcija attiecas tikai uz pirmajiem mēnešiem. Strīdus par tarifiem un tīkla pakalpojumiem izskata regulators, bet strīdus par līguma nosacījumiem ar patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Rēķinu ir vērts iemācīties lasīt, jo tikai tad var salīdzināt piedāvājumus. Tajā atsevišķi jābūt redzamai patērētajai enerģijai un tās cenai, sistēmas pakalpojuma maksai, abonēšanas vai fiksētajai mēneša maksai un nodokļiem. Ja skaitītājs rāda kubikmetrus, bet rēķinā apjoms norādīts kilovatstundās, pārrēķinu pēc gāzes siltumspējas veic sistēmas operators, un piemērotais koeficients arī ir jānorāda. Salīdzinot divus piedāvājumus, jāsalīdzina viens un tas pats mērvienību veids un viens un tas pats patēriņa apjoms gadā, nevis reklāmā uzsvērtā pirmā mēneša cena.

Ja tirgotājs pārtrauc darbību vai lietotājs līgumu nav noslēdzis vispār, normatīvie akti paredz kārtību, kādā apgāde tiek nodrošināta pārejas periodā, parasti ar augstāku cenu, tāpēc uz to nav vērts paļauties ilgstoši. Neatkarīgi no tirgotāja, gāzes noplūdes vai bojājuma gadījumā jāzvana sadales sistēmas operatora avārijas dienestam, kura tālruņa numurs ir norādīts rēķinā un uz gāzes skaitītāja skapja, nevis tirgotājam. Iekšējo gāzes iekārtu un dūmvadu pārbaudes ir īpašnieka atbildība, un tās drīkst veikt tikai attiecīgi sertificēts speciālists.

Kas ir aizsargātais lietotājs

Enerģētikas normatīvie akti paredz atbalstu noteiktām iedzīvotāju grupām, piemēram, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām vai daudzbērnu ģimenēm. Atbalsta apjoms un saņemšanas kārtība laika gaitā mainās, un daļā gadījumu atbalstu piemēro automātiski, balstoties uz pašvaldības piešķirto statusu.

Aktuālos nosacījumus publicē atbildīgās iestādes un aizsargātā lietotāja atbalsta sistēmas uzturētājs, tāpēc pirms pieteikšanās jāpārbauda spēkā esošā kārtība. Par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu lemj pašvaldības sociālais dienests.

Kā mainīt tirgotāju

Secība ir šāda: vispirms jāatrod savs iepriekšējais līgums un jāpārliecinās, vai tas nav noslēgts uz noteiktu termiņu ar līgumsodu, tad jāsagatavo dati par gada patēriņu, pēc tam jāsalīdzina vismaz trīs piedāvājumi un tikai visbeidzot jāparaksta jaunais līgums.

Jauno līgumu slēdz ar izvēlēto tirgotāju, kurš parasti pats nokārto formalitātes ar sistēmas operatoru, tāpēc pašam iepriekšējais līgums atsevišķi nav jālauž. Maiņa notiek noteiktā kalendārā kārtībā, un tā nav momentāna.

Pēc maiņas jāpārbauda pirmais rēķins: tajā atsevišķi jābūt norādītai gāzes cenai, sistēmas pakalpojumam un nodokļiem, un jāpārliecinās, ka pārejas brīdī skaitītāja rādījums ir fiksēts pareizi. Ja rēķins nesakrīt ar līgumu, vispirms jāraksta tirgotājam, un tikai pēc tam jāvēršas uzraugošajā iestādē.

Ar ko atšķiras elektroenerģijas tirgus

Elektroenerģijas tirgus Latvijā mājsaimniecībām tika atvērts agrāk, un tā uzbūve ir līdzīga: tīkls ir regulēts, tirdzniecība konkurējoša. Tāpēc arī rēķina loģika ir tāda pati, un tirgotāja maiņa notiek pēc radniecīga principa.

Atšķirība ir tā, ka gāzi var uzglabāt krātuvē, bet elektroenerģiju lielos apjomos praktiski nē, tāpēc gāzes cenu sezonalitāte un krājumu līmenis ietekmē arī elektroenerģijas cenu. Abu tirgu uzraudzība ir vienas iestādes, regulatora, kompetencē.

Avoti