TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir darba aizsardzības prasību ievērošana uzņēmumā?

Īsā atbilde

Darba aizsardzības prasību ievērošana nozīmē, ka darba devējs ir novērtējis darba vides riskus, tos novērsis vai samazinājis un nodrošinājis nodarbinātajiem apmācību, aizsardzības līdzekļus un veselības pārbaudes. Latvijā šīs prasības nosaka Darba aizsardzības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, bet uzraudzību veic Valsts darba inspekcija.

Sistēmas pamatā ir darba vides riska novērtējums. Darba devējs apseko katru darba vietu un darba veidu, apzina apdraudējumus, sākot ar fiziskām traumām un beidzot ar troksni, putekļiem, ķīmiskām vielām, smagumu pārvietošanu, piespiedu darba pozu un psihoemocionālo slodzi, un pēc tam sastāda pasākumu plānu ar termiņiem un atbildīgajiem. Novērtējums nav vienreizējs dokuments: to atjauno, mainoties tehnoloģijai, telpām, darba organizācijai vai pēc nelaimes gadījuma.

Otrs balsts ir cilvēki un procedūras. Uzņēmumā jābūt darba aizsardzības speciālistam ar atbilstošu izglītību, un mazākos uzņēmumos šo funkciju noteiktos gadījumos var pildīt pats darba devējs vai ārpakalpojumā piesaistīts kompetents speciālists. Nodarbinātajiem jāsaņem ievadapmācība un instruktāža darba vietā, tiem, kuri strādā riska apstākļos, jāveic obligātās veselības pārbaudes, un individuālie aizsardzības līdzekļi jāizsniedz bez maksas. Par notikušu nelaimes gadījumu darbā jāveic izmeklēšana un noteiktā kārtībā jāsastāda akts.

Latvijas prasības balstās uz Eiropas Savienības darba drošības un veselības aizsardzības direktīvām, tāpēc pamatprincipi visā Savienībā ir līdzīgi: novērst risku tur, kur tas rodas, kolektīvie aizsardzības pasākumi pirms individuālajiem un darbinieku un viņu pārstāvju iesaiste. Tieši šeit slēpjas biežākais pārpratums: dokumentu mape pati par sevi nav atbilstība. Inspekcija vērtē reālo situāciju darba vietā, un formāli parakstīta instruktāžas lapa nepalīdzēs, ja nodarbinātais neprot rīkoties ar iekārtu vai ja aizsargbrilles nekad nav izsniegtas.

Praktiski tas izpaužas ikdienišķās lietās: nosegts mehānisma kustīgais elements, marķēts un brīvs evakuācijas ceļš, pieejams ugunsdzēsības aparāts ar derīgu pārbaudes datumu, acu skalošanas līdzeklis laboratorijā, atbilstošs apgaismojums un pārtraukumi darbam ar datoru, drošs sastatņu montāžas risinājums būvlaukumā. Ja prasības netiek ievērotas, inspekcija var izdot rīkojumu novērst pārkāpumu, apturēt bīstamas iekārtas vai darba vietas darbību un piemērot administratīvo sodu, savukārt smaga nelaimes gadījuma sekas var būt arī kriminālprocess un zaudējumu atlīdzināšana.

Ja nelaimes gadījums tomēr ir noticis, rīcības secība ir noteikta. Vispirms cietušajam sniedz pirmo palīdzību un izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tad, ciktāl tas nav bīstami, saglabā notikuma vietu neskartu, lai izmeklēšana varētu konstatēt cēloni. Pēc tam darba devējs paziņo par notikušo noteiktajā kārtībā un sāk izmeklēšanu, iesaistot darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu. Visbeidzot sastāda aktu, ar kuru cietušo iepazīstina, jo tieši šis dokuments ir pamats sociālās apdrošināšanas atlīdzībai. Cietušajam ir tiesības saņemt akta kopiju un izteikt iebildumus, ja apstākļi aprakstīti nepareizi.

Ar ko sākt mazam uzņēmumam

Mazam uzņēmumam vienkāršākais ceļš ir sākt ar darbu sarakstu un tiem atbilstošu risku uzskaitījumu, pēc tam sakārtot obligātās veselības pārbaudes un instruktāžas un tikai tad pievērsties papildu pasākumiem. Ja nozare ir paaugstinātas bīstamības, piemēram, būvniecība, mežizstrāde vai metālapstrāde, kompetenta speciālista piesaiste parasti izmaksā mazāk nekā viena novērsta nelaimes gadījuma sekas.

Valsts darba inspekcija publicē bezmaksas vadlīnijas, riska novērtējuma veidlapas un nozaru kontrolsarakstus, un tai var lūgt konsultāciju arī pirms pārbaudes. Nodarbinātajam ir tiesības atteikties veikt darbu, kas rada tiešus draudus viņa vai citu cilvēku drošībai un veselībai, un par to viņu nedrīkst sodīt.

Ko pārbauda inspekcija

Pārbaudē parasti prasa uzrādīt darba vides risku novērtējumu un pasākumu plānu, instruktāžu un apmācību reģistrāciju, obligāto veselības pārbaužu karšu kopijas, individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšanas uzskaiti, iekārtu pārbaužu dokumentus un nelaimes gadījumu izmeklēšanas materiālus.

Pēc tam pārbauda, vai dokumentos rakstītais sakrīt ar redzamo. Darbiniekam var pajautāt, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā vai kur atrodas acu skalošanas līdzeklis. Tieši šī salīdzināšana parasti atklāj, vai sistēma darbojas vai pastāv tikai uz papīra.

Biežākās kļūdas

Pirmā kļūda ir nopirkt gatavu risku novērtējuma veidni un neiziet cauri savām darba vietām, jo tad dokumentā nav tieši to apdraudējumu, kas uzņēmumā pastāv. Otrā ir aizmirst par jaunajiem darbiniekiem un ārpakalpojuma sniedzējiem, kuri strādā tajā pašā telpā.

Trešā ir instruktāžas parakstu vākšana bez faktiskas apmācības. Ceturtā ir neveikt atkārtotu novērtējumu pēc tam, kad mainīta iekārta vai pārcelta darba vieta. Ja uzņēmumā ir bijis smags nelaimes gadījums vai draud administratīvā atbildība, ir vērts piesaistīt juristu un darba aizsardzības speciālistu, nevis rīkoties pašam.

Avoti