TJG Online
Bizness un ekonomika

Kādi ir darba aizsardzības apmācību veidi?

Īsā atbilde

Latvijā darba aizsardzības apmācība iedalās darbinieku instruktāžās darba vietā, darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācībā, kā arī specifiskās apmācībās konkrētiem darbiem, piemēram, darbam augstumā vai ar bīstamām iekārtām. Visas tās organizē un apmaksā darba devējs, un tās jāveic darba laikā.

Instruktāžu sistēma ir apmācības pamats. Ievadapmācību jaunais darbinieks saņem pirms darba uzsākšanas, un tajā viņu iepazīstina ar uzņēmuma darba aizsardzības kārtību kopumā. Sākotnējā instruktāža notiek konkrētajā darba vietā par konkrēto darbu un tā riskiem. Atkārtotā instruktāža notiek noteiktos intervālos, lai zināšanas neizgaistu. Neplānotā instruktāža vajadzīga, mainoties tehnoloģijai, iekārtām vai normatīvajiem aktiem, kā arī pēc nelaimes gadījuma, savukārt mērķa instruktāža attiecas uz vienreizēju, neierastu uzdevumu. Katra instruktāža jādokumentē, un darbinieks to apliecina ar parakstu.

Otrs apmācību līmenis attiecas uz cilvēkiem, kas sistēmu uztur. Darba aizsardzības speciālistam jābūt atbilstošai izglītībai, un apmācības programmas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma darbības veida: komercdarbības veidiem ar paaugstinātu risku prasības ir augstākas. Atsevišķi apmāca arī uzticības personas, kuras ievēlē darbinieki un kuras pārstāv viņu intereses darba aizsardzības jautājumos. Mazos uzņēmumos darba devējs noteiktos gadījumos drīkst šo funkciju veikt pats, ja ir apguvis attiecīgu programmu.

Trešā grupa ir specifiskās apmācības, kas izriet no konkrētā darba rakstura: darbs augstumā, slēgtās telpās, ar elektroiekārtām, ar celšanas mehānismiem, ar ķīmiskām vielām, ugunsdrošības apmācība, pirmās palīdzības sniedzēju apmācība. Daļa no tām noslēdzas ar apliecību vai zināšanu pārbaudi, un tās periodiski jāatkārto. Uzņēmumi ar paaugstinātu risku var piesaistīt kompetentu institūciju, kas veic risku novērtēšanu un apmāca personālu; kompetento institūciju sarakstu publicē Valsts darba inspekcija.

Apmācības forma var būt dažāda: klātienes nodarbība, praktiska demonstrācija darba vietā, e-mācību kurss vai instruktāža ar video un rakstisku materiālu. Svarīgi, lai darbinieks saprastu saturu valodā, kurā viņš spēj to uztvert, un lai tiktu pārbaudīts, vai zināšanas apgūtas. Formāls paraksts žurnālā bez reālas apmācības Valsts darba inspekcijas pārbaudē tiek vērtēts kā pārkāpums, un pēc nelaimes gadījuma tieši šī neatbilstība parasti atklājas pirmā.

Praktiskā secība jaunam darba devējam ir šāda. Vispirms veiciet darba vides risku novērtējumu, jo no tā izriet, kādas apmācības vispār vajadzīgas. Pēc tam izveidojiet instruktāžu programmas un reģistrācijas žurnālu. Tad nosakiet, kuriem darbiniekiem nepieciešama obligātā veselības pārbaude, un nosūtiet viņus uz to. Visbeidzot ieplānojiet atkārtoto instruktāžu grafiku kalendārā. Ja darbā tiek nodarbināti apakšuzņēmēji vai nodoti darbi citam uzņēmumam, atsevišķi jāvienojas, kurš atbild par instruktāžu kopīgajā darba vietā.

Kas par to atbild

Pienākums nodrošināt apmācību ir darba devējam, un to nevar novelt uz darbinieku. Apmācība jāveic apmaksātā darba laikā, un izdevumus nedrīkst ieturēt no algas.

Uzraudzību veic Valsts darba inspekcija, kas pārbaudēs skata instruktāžu reģistrācijas žurnālus, risku novērtējumus un apliecības. Neapmācīta darbinieka pielaišana bīstamam darbam ir viens no biežākajiem konstatētajiem pārkāpumiem. Darbiniekam savukārt ir tiesības atteikties veikt darbu, ja tas rada acīmredzamu risku dzīvībai vai veselībai un par to ir paziņots darba devējam.

Ar ko to bieži jauc

Darba aizsardzības instruktāža nav tas pats, kas obligātā veselības pārbaude, kura jāveic darbiniekiem, kas pakļauti noteiktiem riska faktoriem, un ne arī profesionālā kvalifikācija. Tie ir trīs atsevišķi pienākumi, un viens neaizstāj otru: apmācīts darbinieks bez derīgas veselības pārbaudes joprojām ir pārkāpums.

Amerikāniskais apzīmējums OSHA Latvijā nav piemērojams: tā ir ASV darba drošības iestāde, un tās kursi Latvijā juridiski neko neapliecina. Eiropas līmeņa metodiskos materiālus un nozaru vadlīnijas publicē Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, un tie ir noderīgi, bet arī tie neaizstāj Latvijas normatīvo aktu prasības. Ja notiek nelaimes gadījums, darba devējam tas jāizmeklē un noteiktos gadījumos jāziņo Valsts darba inspekcijai noteiktā termiņā. Darbiniekam savukārt svarīgi ir panākt, lai notikums tiktu noformēts kā nelaimes gadījums darbā, jo no tā atkarīga apdrošināšanas atlīdzība.

Avoti