Darba prasmes ir personīgās spējas un talanti, kas palīdz darbiniekiem veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Daudzas ar darbu saistītas prasmes ir nedaudz plašas, tostarp laba komunikācija, tekstapstrāde un problēmu risināšana. Tomēr atkarībā no konkrētā darba veida prasmes var būt ļoti niansētas. Celtniecības darbiniekiem ir vajadzīgas unikālas spējas, kas atšķiras no, piemēram, juristiem, ārstiem vai skolotājiem. Daudzos darba sludinājumos ir noteiktas darbam nepieciešamās prasmes, un darba meklētāji parasti arī norāda savu atbilstošo kvalifikāciju savos pieteikuma materiālos.
Darba pamatprasmes
Dažas no vissvarīgākajām darba prasmēm darbiniekiem ir otrādi. Spēja labi klausīties, pieņemt un piemērot norādījumus, kā arī ilgstoši saglabāt fokusu ir ļoti svarīga, lai gūtu panākumus gandrīz jebkurā darba vietā. Šajā kategorijā ietilpst arī pamata pieklājības pa tālruni un datora un e-pasta prasmes.
Lielāko daļu laika tiek pieņemtas šāda veida prasmes: tas ir, darba devēji sagaida, ka darbiniekiem tās ir, pat ja viņi nekad to tieši nepasaka. Darba sludinājumi un darba piedāvājumi parasti paredz pamata prasmju līmeni, kad runa ir par pamatprasmēm, kas nepieciešamas darba veikšanai. Darbinieki var apgūt daudzas lietas, kad viņi ir sākuši darbu, taču parasti viņiem ir jābūt vismaz zināmam pamatam, no kura sākt.
Vairāk specializētu iemaņu un talantu
Prasmes, kuras darba devēji paziņojumos par amatiem norāda kā “vajadzīgās” vai “vēlamās”, parasti ir prasmes, kas raksturīgas konkrētajam darba veidam. Piemēram, uzņēmuma vadītājam, iespējams, būs jāpierāda sapulču vadības prasmes, datu analīzes kompetence un spēja strādāt ar dažādu viedokļu un prasmju līmeņu cilvēkiem. Skolotājiem, iespējams, būs labi jānāk klajā ar jaunām idejām, tāpat kā tiesvedības dalībniekiem, iespējams, būs jāpierāda, ka viņi ir pārliecinoši. Šādas specializētas darba prasmes var uzskatīt par īpašības vārdiem un īsām frāzēm, kas apraksta, kā veiksmīgi darbinieki veic savu darbu.
“Iepriekšējā pieredze” kā darba prasme
Daudzās profesijās iepriekšēja pieredze pati par sevi var būt būtiska darba prasme. Cilvēki, kuri iepriekš ir strādājuši līdzīgu darbu, bieži vien ir unikāli kvalificēti, lai turpinātu darbu vai paplašinātu savu repertuāru līdz jauniem apstākļiem. Daudzas būtiskas darba prasmes ir pārnesamas, kas nozīmē, ka tās var viegli pielietot dažādos apstākļos. Darba devēji dažkārt pieprasa, lai pretendentiem būtu noteikta gadu pieredze; citreiz ir nepieciešams tikai CV, kurā ir parādītas pamatprasmes iepriekšējos ierakstos.
Kā apgūt šīs prasmes
Lielākā daļa cilvēku laika gaitā uzlabo darba prasmes. Daudzas no vissvarīgākajām ar darbu saistītām prasmēm var apgūt skolā: klausīšanās, uzmanība un precīzu norādījumu ievērošana ir lietas, kas iesakņojas jau pamatskolā. Studenti, kuri savā akadēmiskajā aprindā praktizē uzcītību, parasti arī gatavojas būt atbildīgiem un uzmanīgiem darba vietā.
Tomēr dažas ar darbu saistītas prasmes ir vairāk jāpilnveido. Studenti bieži strādā prakses vietās, lai gūtu panākumus, lai nostiprinātos tirgū. Daudzas dažādas nozares piedāvā vidusskolu un augstskolu studentiem iespēju strādāt par praktikantiem, parasti uz nepilnu slodzi, lai “pārbaudītu” noteiktu karjeras ceļu. Praktikantiem parasti netiek maksātas pilnas algas; viņi parasti kaut ko saņem, bet mēdz strādāt galvenokārt pieredzes dēļ. Atbilstošas prakses vietas uzskaitīšana darba pieteikumā ir lielisks veids, kā parādīt nepieciešamās prasmes.
Gandrīz jebkura darba pieredze var būt noderīga vieta, kur apgūt darba prasmes. Vidusskolēni, kuri vasaras pavada, maisot pārtikas preces vai gatavojot kafiju, var nejust, ka viņi apgūst vērtīgas prasmes, taču pat pieticīga darba vēsture var parādīt tādas lietas kā atbildība, uzticamība un spēja patstāvīgi rīkoties. Darba devēji bieži meklē darba prasmes kopumā, izvērtējot tādas lietas kā dzīves apstākļus un iepriekšējo darbu.
Prasmju darbnīcas
Cilvēki, kuri cīnās ar pamata biroja prasmēm vai darba prasībām, bieži piedalās tā dēvētajos “prasmju semināros”. Šāda veida semināri bieži tiek rīkoti kopienas koledžās vai bezpeļņas centros, un tie piedāvā vietējiem iedzīvotājiem iespēju apgūt tādas lietas kā tekstapstrāde, biroja prasmes, piemēram, kopēšana un tālruņa etiķete, kā arī pamata starppersonu prasmes. Šāda veida darbnīcas parasti ir atvērtas sabiedrībai, taču tās parasti ir paredzētas tiem, kuri ilgu laiku ir bijuši bezdarbnieki un kuriem trūkst resursu, lai veiksmīgi iekļūtu darba tirgū.
CV un prasmju prezentācija
Dažas darba prasmes runā pašas par sevi, bet citas ir pelnījušas īpašu skaidrojumu. Labākā vieta, kur parādīt prasmes, ir CV vai dzīves apraksts. Darba pretendenti, kuriem ir īpaši ievērojamas vai neparastas prasmes, piemēram, brīvi pārvalda svešvalodu, bieži tās uzskaita īpašā CV sadaļā “attiecīgās prasmes”. Šī sadaļa parasti ir paredzēta prasmēm, kas palīdzēs pretendentam izcelties no pūļa — pamata spēju uzskaitījums parasti nav nepieciešams.
Uzlabojumi darbā
Vairumā gadījumu darbinieku darba prasmes laika gaitā pieaug. Lai gan ir nepieciešamas dažas pamatprasības, lai tiktu cauri durvīm, parasti tiek sagaidīts, ka darbinieki turpinās pilnveidoties, jo ilgāk viņi paliks noteiktā amatā. Dažreiz uzlabojumi ir vienkārši faktors, kas jādara atkal un atkal. Tomēr tas var būt arī mentoringa jautājums — mācīšanās no citiem bieži vien ir labākais veids, kā patiesi apgūt nepieciešamās prasmes.