Deduktīvā spriešana ir viena no divām derīgas spriešanas pamatformām. Tas sākas ar vispārēju hipotēzi vai zināmu faktu un rada konkrētu secinājumu no šī vispārinājuma. Tas ir pretējs induktīvajai spriešanai, kas ietver plašu vispārinājumu radīšanu no konkrētiem novērojumiem. Deduktīvās spriešanas pamatideja ir tāda, ka, ja kaut kas ir patiess attiecībā uz lietu klasi kopumā, šī patiesība attiecas uz visiem šīs klases locekļiem. Tātad viena no saprātīgas deduktīvās spriešanas atslēgām ir spēja pareizi identificēt klases locekļus, jo nepareizas kategorizācijas rezultātā tiks izdarīti nepareizi secinājumi.
Patiesība un pamatotība
Lai deduktīvā spriešana būtu pareiza, arī sākotnējai hipotēzei vai vispārinājumam jābūt pareizai. No jebkura vispārinājuma var izdarīt loģisku secinājumu, pat ja tas nav patiess. Tomēr, ja vispārinājums ir nepareizs, konkrētais secinājums var būt loģisks un derīgs, bet tomēr var būt nepareizs.
Piemēri
Deduktīvo spriešanu var labāk izprast, aplūkojot piemērus. Vispārinājums varētu būt kaut kas, piemēram, “Visām lapsenēm ir dzēlieni”. Konkrēta gadījuma loģisks secinājums būtu šāds: “Tā ir lapsene, tāpēc tai ir dzelonis.” Šis ir derīgs atskaitījums. Tomēr secinājuma patiesums ir atkarīgs no tā, vai novērotais kukainis patiešām ir lapsene.
Cilvēki bieži izmanto deduktīvu spriešanu, pat to nezinot. Piemēram, vecāks var pateikt bērnam: “Esi uzmanīgs no lapsenes — tā var jūs iedzelt.” Vecāks to saka, jo zina, ka lapsenēm ir dzēlieni un līdz ar to, ka novērotajai lapsenei ir dzelonis un tā var iedzelt bērnu.
Induktīvā spriešana
Induktīvā spriešana darbotos pretējā secībā. Konkrēts novērojums būtu tāds, ka konkrētai lapsenei ir dzelonis. Pēc tam varētu pamudināt, ka visām lapsenēm ir dzēlieni. Daudzos zinātniskos testos ir jāpierāda, vai dedukcija vai indukcija patiesībā ir patiesa. Pamudināšanu, ka visiem kaķiem ir oranža kažokāda, jo, piemēram, vienam kaķim ir oranža kažokāda, var viegli atspēkot, novērojot kaķus, kuriem nav oranžas kažokādas.
Siloģisms
Viens no visizplatītākajiem un noderīgākajiem deduktīvās argumentācijas veidiem ir siloģisms. Siloģisms ir īpaša argumentācijas forma, kurai ir trīs vienkārši soļi: galvenais priekšnoteikums, mazsvarīgs priekšnoteikums un loģisks secinājums. Piemēram, pieņēmumam “Katram X ir raksturīgs Y” varētu sekot premisa “Šī lieta ir X”, kas radītu secinājumu: “Šai lietai ir raksturīga Y”. Pirmo lapsenes piemēru varētu sadalīt galvenajā pieņēmumā “Katrai lapsenei ir dzēlonis”, mazajā pieņēmumā “Šis kukainis ir lapsene” un secinājumā “Šim kukainim ir dzelonis”. Siloģisma izveide tiek uzskatīta par labu veidu, kā pārbaudīt deduktīvās argumentācijas, lai pārliecinātos, ka tā ir derīga.