Degradētās teritorijas ir pamests rūpnieciskais īpašums, kurā zemē joprojām var būt bīstami piesārņotāji, kas bieži vien attur potenciālos izstrādātājus. Tomēr degradēto teritoriju piesārņojums tiek uzskatīts par zemu un to var attīrīt, tādējādi padarot šos īpašumus par galveno pārbūves mērķi. Piesārņotāji, kas visbiežāk tiek atklāti degradētās teritorijās, ir šķīdinātāji, pesticīdi, azbests un svins.
Degradētās teritorijas galvenokārt atrodas vecās pilsētās, kas kādreiz bija plaukstoši rūpniecības centri. Kad dzirnavas un rūpnīcas izbalēja, zeme tika pamesta un daudzos gadījumos aizauga un izpostīta. Degradēto teritoriju var arī identificēt, lai gan retāk, kā zemi, kurā kādreiz atradās komerciāli uzņēmumi, piemēram, degvielas uzpildes stacijas, ķīmiskās tīrītavas vai citi uzņēmumi, kas izmantoja piesārņotājus.
Degradēto teritoriju sakopšana un labiekārtošana guva tvaiku 1990. gados, kas sakrita ar pieaugošo interesi par vides pārvaldību. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) Federālā Vides aizsardzības aģentūra (EPA) 1995. gadā uzsāka degradēto teritoriju programmu, lai dzēstu šķietamo nespēju atjaunot degradēto teritoriju teritorijas. Vairāk nekā 14 miljardi ASV dolāru (USD) ir izlietoti, lai identificētu degradētās teritorijas, novērtētu degradēto teritoriju attīrīšanas stratēģijas un mudinātu potenciālos investorus atgriezt šos zemes gabalus nodokļu sarakstos.
Ieguvumi no augsnes piesārņojuma izskaušanas degradētā teritorijā ietver darba vietu radīšanu un uzlabotu vidi vietējai dzīvotnei. Pārbūvei var izmantot arī esošās infrastruktūras priekšrocības. Dotāciju nauda parasti ir pieejama, lai veicinātu degradēto teritoriju sakopšanu un attīstību, kā arī nodokļu atvieglojumus. Potenciālajiem izstrādātājiem tiek piedāvātas vairākas programmas, lai novērtētu piesārņojumu un novērtētu tīrīšanas izmaksas, pirms tiek uzņemtas saistības turpināt darbu. Zeme, kas satur ievērojamu daudzumu piesārņojošo vielu, netiek uzskatīta par degradēto teritoriju.
Degradēto teritoriju tīrīšana mūsdienās ir strauji pieaugusi, daļēji pateicoties praktiskumam. Apdzīvotās vietās, kurām nav sauszemes vai ir palielināts iedzīvotāju skaits, attīstībai ir pieejams arvien mazāk īpašumu. Degradētās teritorijas parasti tiek pārbūvētas vieglai ražošanai vai rūpnieciskai izmantošanai, taču tās var pārveidot arī par dzīvojamiem rajoniem.
Tiek izmantoti vairāki paņēmieni, lai izvilktu piesārņotājus no degradēto teritoriju toksiskās augsnes. Tie ietver bioremediāciju, in situ oksidēšanu un augsnes tvaiku ekstrakciju. Unikālu tīrīšanas stratēģiju zemei, kas ir stipri piesārņota ar metālu, sauc par fitoremediāciju, kas izmanto augus, lai absorbētu piesārņotājus. Kad augi ir pilnībā izauguši, tie tiek ravēti un izgāzti bīstamo atkritumu glabātavās.
Daži zinātnieki cer, ka degradētās teritorijas nākotnē varēs izmantot kā alternatīvus enerģijas avotus. Pētnieki eksperimentē ar sojas pupiņām un sārņu zāli, kas iestādīta kādreiz toksiskā zemē. Viņi cer, ka šīs iekārtas pēc tam varēs pārveidot par biodegvielu.