Dzimtā dievbijība jeb xiao ir konfūcisma jēdziens, kas iezīmē veidu, kādā ģimenes locekļiem vajadzētu mijiedarboties vienam ar otru. Tas ir balstīts uz hierarhiskām attiecībām, kurās vecāki un vecāka gadagājuma ģimenes locekļi ir augstāki nekā bērni un jaunāki ģimenes locekļi, bet vīrieši – augstāk nekā sievietes. Konfūciāniskajā sistēmā augstāka ranga cilvēkiem ir pienākums rūpēties par zemāka ranga cilvēkiem un paaugstināt tos, savukārt zemāka ranga personām ir pienākums cienīt un paklausīt augstāka ranga tiem. Konfūcismā ir arī vairāki saistīti jēdzieni, tostarp ren jeb altruisms un yi jeb taisnība, kā arī valsts pārvaldības jēdzieni.
Pamatprincipi
Visvienkāršākajā veidā dēla dievbijība ir atbilstoša attieksme pret saviem ģimenes locekļiem. Jaunajiem ģimenes locekļiem tas ietver veco cilvēku cienīšanu, paklausību viņiem, rūpēm par viņiem novecojot, padomu sniegšanu pēc vajadzības un mīlēšanu. Tiem, kas ir vecāki, tas ietver jaunāko aprūpi, to pareizu audzināšanu, nepieciešamo iespēju nodrošināšanu, lai gūtu panākumus, un mācīt, kā būt labam cilvēkam. To uzskata par konkrētu mīlestības pielietojumu, kas dabiski pastāv starp ģimenes locekļiem. Visi xiao principi attiecas gan uz dzīviem, gan mirušiem ģimenes locekļiem.
Praktisks pielietojums
Praktiski runājot, xiao sadalās vairākos galvenajos pienākumos. Vecākiem un vecākajiem ir pienākums nodrošināt bērnus un audzināt tos, lai tie iegūtu atbilstošu suzhi jeb pilnveidošanos. Tas ietver visu iespējamo iespēju nodrošināšanu, piemēram, viņu uzņemšanu labās skolās, darba atvieglošanu vai lietu iegādi un naudas piešķiršanu. Turklāt vecākie bieži vien rūpējas par mazbērniem vai citiem jaunākiem ģimenes locekļiem, ja viņu vecāki strādā vai mācās. Sakarā ar to daudzi ķīnieši dzīvo kopā ar vairākām ģimenes locekļu paaudzēm.
Apmaiņā pret aprūpi un materiālajiem labumiem no bērniem un jaunākiem ģimenes locekļiem tiek sagaidīts, ka viņi būs paklausīgi un izmantos vecāko sniegtās iespējas. To darot un gūstot panākumus, viņi var radīt lepnumu vai seju ģimenē, lai viņu vecāki redzētu, ka viņu darbs un audzināšana ir atmaksājusies. Arī jaunākiem ģimenes locekļiem ir jārūpējas par saviem vecākiem, kad viņi kļūst veci un vairs nestrādā, un jārada bērni, lai turpinātu ģimenes līniju.
Papildus attiecībām ar dzīviem ģimenes locekļiem, dēla dievbijība ir nepieciešama arī attiecībās ar senčiem. Tas parasti izpaužas kā senču pielūgsme. Daudzas ģimenes periodiski apmeklē savu senču kapenes vai svētnīcas, lai nodrošinātu tos ar pārtiku, naudu vai precēm, kas viņiem varētu būt nepieciešamas pēcnāves dzīvē, un nepārtraukta ģimenes līnija tiek uzskatīta par ļoti svarīgu, jo tā garantē, ka vienmēr būs kāds, ko apskatīt. pēc tiem, kas mirst. Kopumā tiek uzskatīts, ka senči atbalsta Ķīnu un viņiem ir vajadzīga cieņa, jo viņi var ietekmēt to, kā pasaule darbojas pašreizējās paaudzes labā.
Saistītie jēdzieni
Dzimtā dievbijības jēdziens ir cieši saistīts ar citiem konfūciešu jēdzieniem, tostarp ren un yi. Piemēram, ja bērnam trūkst ren, tad viņa vecākie ir atbildīgi par xiao, lai palīdzētu viņam to attīstīt. Dažos gadījumos šie jēdzieni var pat pārspēt citus pienākumus. Piemēram, ja tēvs kaut ko dara nepareizi, tad yi bērnam būtu pienākums viņu labot.
Ģimenes attiecību noteikumi ir saistīti arī ar uzskatiem par to, kā vajadzētu vadīt valdību vai valsti. Konfūcismā ģimene tiek uzskatīta par paraugu valstij, vadītājs kā ģimenes tēvs un pavalstnieki kā bērni. Tādējādi valsts pilsoņi tiek uzskatīti par dievbijīgiem savam vadītājam, un viņam vai viņai ir pienākums par viņiem rūpēties un mācīt viņiem atbilstošu rīcību.
vēsture
Šī koncepcija radās no Konfūcija, kurš bija ķīniešu skolotājs un politiķis 3. un 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Viņa darbs veidoja filozofiju, kas vēlāk ieguva reliģisku nozīmi, un tā joprojām tiek plaši izmantota mūsdienās. Sjao pirmo reizi tika pieminēts grāmatā The Classic of Filial Pety, kas satur norādījumus par to, kā rīkoties noteikta veida attiecībās. Tiek uzskatīts, ka tas datēts ar aptuveni 400. gadu p.m.ē.