Termins “demokrātiskais sociālisms” tā tīrākajā nozīmē nozīmētu sociālistisku sabiedrību, kas atrodas demokrātiskas valdības pakļautībā. Gan demokrātija, gan sociālisms balstās uz vienlīdzības ideālu. Demokrātija ir valdības forma, kurā piedalās pilsoņi, dažādos pakāpēs palīdzot sevi pārvaldīt. Sociālisms ir ekonomisks jēdziens, kas aicina sadalīt sabiedrības bagātības starp visiem tās locekļiem, nevis vairāk bagātības pieder dažiem cilvēkiem, nevis citiem.
Vienlīdz izdevīga visiem
Cilvēki, kas atbalsta demokrātiskā sociālisma ideju, parasti uzskata, ka lēmumi sabiedrībā ir jāpieņem, ņemot vērā visu cilvēku vajadzības, ne tikai bagāto vai vareno. Tas attiecas uz ekonomiskiem un sociāliem lēmumiem. Demokrātisko sociālistu vidū ir daži svarīgi uzskati, ka resursi un bagātība ir jāizmanto, lai gūtu labumu visiem sabiedrības locekļiem, un ka ekonomiskās institūcijas ir jākontrolē un jāpieder cilvēkiem, kurus tās ietekmē. Viņi arī parasti tic ideālam, ka visiem sabiedrības locekļiem ir iespēja piedalīties lēmumos, kas viņus ietekmē. Tas ir pretstatā komunistiskajam sociālisma veidam, kurā visi resursi un nozares pieder visvarenai valdībai, un lēmumus pieņem cilvēku vietā, nevis viņi.
Pilsoņi kontrolē
Demokrātiskā sociālisma apstākļos valdība parasti tiek uzskatīta par to, ko kontrolē pilsoņi, un tās galvenais mērķis ir pieņemt lēmumus, kas gūst labumu visai sabiedrībai. Šo demokrātiju raksturotu arī vienlīdzība starp cilvēkiem. Nebūtu labvēlīga attieksme pret bagātajiem vai svarīgajiem, un valdības locekļi dzīvotu kā vidusmēra pilsoņi. Turklāt nebūtu nekādas diskriminācijas rases, reliģijas, ekonomiskā stāvokļa, dzimuma vai jebkādu citu atšķirību dēļ.
Koplietotie resursi
Demokrātiskā sociālisma galvenais mērķis ir ekonomika, kurā resursi tiek dalīti, nevis atstāti turīgo rokās, kā tas bieži notiek kapitālistiskā ekonomikā. Viens no veidiem, kā to paveikt, būtu izveidot kooperatīvus, kas pieder strādniekiem un kurus pārvalda, nevis lielas kapitālistiskas korporācijas. Vēl viena iespēja būtu nodot korporācijas valsts īpašumā un likt tās pārvaldīt gan patērētājiem, gan darbiniekiem. Īpaši lielām nozarēm, piemēram, enerģētikai, varētu būt nepieciešama noteikta veida valdības īpašumtiesības vai kontrole, taču galvenais mērķis būtu saglabāt ekonomiku plašas sabiedrības kontrolē.
Sociālās programmas
Sabiedrība, kas dzīvo demokrātiskā sociālisma sistēmā, arī būtu apņēmusies apmierināt visu savu pilsoņu vajadzības. Ar sociālajām programmām, kas veidotas tā, lai sniegtu labumu ikvienam iedzīvotājam un nodrošinātu augstu dzīves kvalitāti, tiktu apmierinātas dažādas vajadzības. Šādu programmu piemēri ietver universālu bērnu aprūpi, bezmaksas vai subsidētu izglītību, valsts veselības aprūpes sistēmas, kas nodrošina piekļuvi visiem, un citus sociālos pakalpojumus. 2011. gadā neviena valdība nebija pilnībā īstenojusi demokrātisko sociālismu, taču dažām valstīm bija īpašas programmas, kas būtu daļa no demokrātiska sociālista vīzijas.