Dažkārt saukta par piespiedu ādas novākšanu, dermatilomaniju raksturo nepārvarama piespiešana pēc savas ādas. Līdztekus trichotillomānijai jeb kompulsīvai matu raušanai un onihofāgijai jeb nagu graušanai dermatilomanija ietilpst impulsu kontroles traucējumu kategorijā, kas pazīstama kā uz ķermeni vērsta atkārtota uzvedība. Bieži tieksme pēc izvēles ir tik spēcīga, ka slimnieki var radīt plašus ādas bojājumus.
Cilvēki ar šo traucējumu bieži koncentrējas uz jau esošiem ādas bojājumiem, piemēram, krevelēm, ieaugušiem matiem vai kukaiņu kodumiem. Šī iemesla dēļ tie var izraisīt turpmākus bojājumus un rētas skartajā zonā. Daudzi slimnieki ziņo, ka novākšana, šķiet, pagaidām mazina stresu vai trauksmi.
Dažos gadījumos personas ar dermatilmaniju var būt spiestas izveidot virsmas, pēc kurām izvēlēties. Šī iemesla dēļ šo stāvokli dažkārt pavada sevis savainošanās vai prakse apzināti nodarīt sev fizisku kaitējumu. Pēc tam pacienti nolasīs radušos kreveli vai brūci.
Lai gan pētījumi dermatilomānijas jomā ir ierobežoti, stāvoklis ir cieši saistīts ar obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem. Cilvēki, kuri cieš gan no dermatilomānijas, gan no obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem, var būt ļoti obsesīvi un rituālisti savās ādas kopšanas rutīnās. Pacienti arī bieži ziņo par nonākšanu “transam līdzīgā” stāvoklī novākšanas epizodes laikā.
Daudzi cilvēki ar dermatilmaniju cieš arī no ķermeņa dismorfiskiem traucējumiem (BDD), kas ir psiholoģisks traucējums, kurā pacientiem ir izkropļots ķermeņa attēls. Cilvēki ar BDD parasti kļūst apsēsti ar kādu konkrētu sava izskata trūkumu, lai gan parasti šī nepilnība neeksistē vai pacients to ir ļoti pārspīlējis. Šajā gadījumā pacienti var justies, ka, noņemot kreveles un bojājumus, tie izskatīsies normālāki.
Lai gan piespiešana izvēlēties savu ādu ir ārkārtīgi nepārvarama, daži pacienti ir atraduši veiksmīgu ārstēšanu, izmantojot kognitīvi-uzvedības terapiju. Psiholoģiskā prakse, kognitīvi-uzvedības terapija, koncentrējas uz destruktīvu domu un uzvedības atpazīšanu, pēc tam atkārtoti mācot smadzenes tikt galā ar mazāk destruktīviem veidiem. Daudzos gadījumos kognitīvi-uzvedības terapija ir visefektīvākā, ja to kombinē ar garastāvokli stabilizējošu medikamentu lietošanu.