TJG Online
Savienotās Valstis

Kāpēc Dienvidkarolīnas simbols ir palmetopalma?

Īsā atbilde

Dienvidkarolīnas štata koks ir palmetopalma (Sabal palmetto), apstiprināta 1939. gadā. Iemesls nav botānisks, bet militārs: 1776. gadā Salivana salas fortu uzcēla no šīs palmas baļķiem, un britu lielgabalu lodes porainajā, elastīgajā kokā iestrēga, nevis to sašķaidīja.

Tieši no tās kaujas ceļas štata iesauka Palmetopalmu štats un palmas attēls uz štata karoga kopā ar pusmēnesi. Simbols te ir stāsts par izturību: koks, kas nav ne ciets, ne vērtīgs zāģmateriālu ziņā, izrādījās labāks nekā ozols, jo lodes tajā neradīja šķembas. Amerikas simbolikā tas ir rets gadījums, kad par simbolu kļūst nevis skaistums, bet fizikāla īpašība.

Palmetopalma ir viena no ziemeļu virzienā tālāk izplatītajām palmām pasaulē un iztur īslaicīgu salu, tāpēc tā aug arī Floridā, kur ir tāpat štata koks, un ASV dienvidaustrumu piekrastē. Tā panes sāļu gaisu un vēju, tāpēc to stāda gar pludmalēm un ielām; tieši sāļā gaisa izturība padara to par piekrastes pilsētu standarta ielas koku.

Latvijā šāda koka ekvivalenta nav un nevar būt, jo mūsu ziemas palmas nepārdzīvo. Ja meklējat līdzīgu simbolisku slodzi, to pie mums nes ozols un liepa, un izturības stāstu, kas atbilst palmetopalmas lomai, mums pilda ozols. Praktiski tas nozīmē, ka palmu Latvijā var audzēt vienīgi kublā, izvācot to vasarā ārā un pārziemojot vēsā, gaišā telpā.

Palma Latvijas dzīvoklī un dārzā

Telpaugu veikalos pārdotās palmas gandrīz nekad nav paredzētas ziemošanai ārā. Vienīgā suga, ko Latvijā ar pūlēm tur kublā, ir Trahikarpa jeb Ķīnas vēdekļpalma, un arī tā prasa pārziemošanu telpā ar temperatūru ap dažiem grādiem virs nulles un gaismu; siltā dzīvoklī tā ziemā novājinās.

Biežākā kļūme nav sals, bet sausais gaiss un pārlaistīšana. Palmu podā parasti nogalina pastāvīgi mitras saknes aukstā telpā, nevis aizmirsta laistīšana. Ja lapu gali kļūst brūni, pirmais, kas jāpārbauda, ir gaisa mitrums un ūdens sastāvēšanās poda paliktnī.

Kas Latvijā nav palma, lai gan tā izskatās

Mājās turētā juka un dracēna nav palmas, lai gan tām ir kāts un lapu kupols galotnē. Tāpat par „palmu“ mēdz saukt lielo Ziemassvētku zvaigzni vai monsteru, kam ar palmām nav nekāda sakara. Tests ir vienkāršs: palmai lapas ir vai nu vēdekļveida, vai spalvveida, tās aug no viena neatzarota stumbra galotnes auguma punkta, un, ja šo punktu nogriež, augs iet bojā.

Tieši tāpēc palmu nedrīkst apgriezt kā krūmu. Jukai vai dracēnai stumbru var saīsināt un tā atzarosies, bet palmai tā ir nāves spriedums. Šī ir praktiski svarīgākā atšķirība, ko telpaugu īpašnieki uzzina par vēlu.

Latvijas Pūpolsvētdiena un palmu zari

Kristīgajā tradīcijā svētdienu pirms Lieldienām sauc par Palmu svētdienu, jo Jeruzalemē ļaudis klāja ceļā palmu zarus. Latvijā palmu nav, tāpēc tās vietā izmanto pūpolus, un diena tā arī saucas: Pūpolsvētdiena. Tā ir tīri praktiska aizvietošana, tāpat kā palmetopalmas izvēle Dienvidkarolīnā bija praktiska.

Šī detaļa der arī kā atgādinājums, lasot ārzemju simbolu sarakstus: augs simbolā gandrīz vienmēr nozīmē to, kas konkrētajā vietā aug un noder, nevis to, kas ir skaistākais. Latvijas ekvivalents jebkuram eksotiskam simbolam ir jāmeklē pēc funkcijas, nevis pēc izskata.

Avoti