Diploīds ir termins, ko lieto, lai aprakstītu šūnu, kurā ir divi pilni hromosomu komplekti. Lielākajai daļai zīdītāju, tostarp cilvēkiem, galvenokārt ir diploīdas šūnas. Jumta termins “ploidija” tiek lietots, lai vispārīgi apzīmētu hromosomu kopu skaitu šūnā, un dzīvniekiem var būt dažādas ploidijas formas. Piemēram, haploīdai šūnai ir tikai viena hromosomu kopa, savukārt tetraploīdai šūnai ir četras.
Hromosomas satur ģenētisku materiālu, ko izmanto, lai kodētu organismu, piemēram, dzīves plānu kopumu. Viena diploīda cilmes šūna pareizajos apstākļos var vairoties un sadalīties veselā organismā, un, kad šis organisms piedzims, tās šūnas turpinās vairoties un dalīties līdz nāvei. Diploīdas šūnas var arī sadalīties, lai izveidotu haploīdas šūnas, kas satur pusi no mātes šūnas ģenētiskā materiāla. Šīs haploīdās šūnas var izmantot reprodukcijai, saplūstot divām haploīdām šūnām no dažādiem vecākiem, lai izveidotu vienu diploīdu cilmes šūnu, kas sajauc vecāku ģenētisko materiālu.
Izņemot dzimumšūnas sēkliniekos un olnīcās, visas cilvēka ķermeņa šūnas pēc būtības ir diploīdas, un tām ir pilns ģenētisko zīmējumu komplekts. Katrā šūnā tiek aktivizētas tikai noteiktas genoma daļas, un tās nosaka, kāda veida šūna tā būs: piemēram, matu un ādas šūnas ir ļoti atšķirīgas. Cilvēka ķermenis nepārtraukti mainās un attīstās, tāpēc šīm šūnām ir jāspēj turpināt vairoties visu mūžu.
Kopā hromosomas diploīdajā šūnā ir homologas, un katra komplekta hromosoma satur ekvivalentu otrā komplektā, ar kuru tā var savienoties pārī mejozes laikā. Šī procesa laikā hromosomas sakrīt ar saviem kolēģiem un apmainās ar ģenētisko materiālu. Kad hromosomas atkal sadalās, meitas hromosomas atšķiras no vecākiem. Tas nodrošina, ka visas reprodukcijai izmantotās haploīdās šūnas satur atšķirīgu ģenētiskā materiāla maisījumu, kas veicina ģenētisko daudzveidību un padara sugu izturīgāku.
Izpratne par ploidiju var būt svarīga, lai izprastu mantojumu. Piemēram, fakts, ka ģenētiskais materiāls tiek sajaukts katru reizi, kad tiek radītas haploīdas šūnas, ir svarīgs, jo tas izskaidro, kāpēc vienu un to pašu vecāku bērni var būt tik radikāli atšķirīgi, jo katrs satur atšķirīgu ģenētiskās informācijas sajaukumu. Plody arī izskaidro, kā darbojas dominējošās un recesīvās iezīmes; ar recesīvu pazīmi kādam ir jāmanto gēns abās hromosomu kopās, savukārt dominējošās pazīmes izpaužas, ja tikai vienā komplektā ir gēns.