Disforija attiecas uz vispārēju nepatīkamu garastāvokli un bieži vien ir saistīta ar garīgām slimībām un stāvokļiem, tostarp māniju, depresiju, bipolāriem traucējumiem, vispārēju trauksmi un personības traucējumiem. Šis termins var apzīmēt dažādus garīgo stāvokļu vai noskaņojumu veidus, tostarp trauksmi, skumjas vai neērtības. Dažos gadījumos disforija ir īslaicīga, piemēram, ja garastāvoklis vai jūtas rodas, reaģējot uz dzīves notikumu, tostarp skumju vai liela stresa periodos. Ja stāvoklis rodas saistībā ar garīgu slimību, var būt nepieciešama ārstēšana, lai mazinātu saistītos simptomus un stabilizētu pacienta garastāvokli.
Visbiežāk sastopamie disforijas cēloņi ir depresija, mānija un bipolāri traucējumi. Pacientiem, kuriem diagnosticēti šie garīgie traucējumi, bieži rodas nepatīkami simptomi, kas veicina vispārēju nepatīkamu garastāvokli. Depresijas pacienti bieži piedzīvo nogurumu, bezmiegu, aizkaitināmību un vispārēju skumju vai bezcerības sajūtu. Mānijai raksturīgs apjukums, neskaidras vai satraucošas domas, nemiers, maldi un dažreiz halucinācijas. Pacientiem, kam diagnosticēti bipolāri traucējumi, dažādos intervālos bieži rodas gan mānijas, gan depresijas simptomi.
Personības traucējumi bieži noved pie disforijas. Šie traucējumi izraisa pacientu uzvedību, kas viņu kultūrā un sabiedrībā tiek uzskatīta par neparastu, kas var izraisīt skumjas, izolētības un citas neērtas situācijas, kas veicina disforiju. Personības traucējumi ir ļoti atšķirīgi pēc simptomu un smaguma pakāpes, taču lielākajai daļai pacientu, kuriem diagnosticētas šāda veida slimības, nepieciešama pastāvīga garīga ārstēšana, lai palīdzētu viņiem mainīt uzvedību un pārvaldīt simptomus. Visizplatītākie personības traucējumu veidi ir obsesīvi-kompulsīvi traucējumi, paranojas personības traucējumi un histrioniski personības traucējumi, kam raksturīga uzmanības meklēšana un patoloģiska vajadzība pēc apstiprinājuma un uzslavas.
Disforijas ārstēšana ir dažāda un ir atkarīga no pamata stāvokļa vai apstākļiem, kas izraisa stāvokli. Daudziem cilvēkiem stāvoklis izzūd pats, jo cilvēka dzīves apstākļi uzlabojas vai kļūst mazāk stresa. Pacientiem, kuriem diagnosticēta garīga slimība vai kuriem ir hroniska disforija, bieži nepieciešama pastāvīga terapija vai garīga ārstēšana, lai pārvaldītu savus simptomus. Psihiatri strādā ar pacientiem, lai palīdzētu viņiem izstrādāt relaksācijas paņēmienus, lai pārvaldītu trauksmes simptomus un uzvedības modifikācijas, piemēram, mainot fokusu vai veicot maigu vingrinājumu, lai cīnītos pret situācijām, kurās viņi jūtas īpaši skumji vai satraukti.
Dažos gadījumos pacientiem, kam diagnosticēta garīga slimība, var būt nepieciešami medikamenti, piemēram, antidepresanti vai prettrauksmes līdzekļi, lai palīdzētu viņiem pārvaldīt simptomus. Psihiskām zālēm var būt nepatīkamas blakusparādības, un tās var mijiedarboties ar citām zālēm, ko pacients pašlaik lieto. Ārstiem regulāri jāuzrauga pacienti, kuri izrakstījuši psihiatriskās zāles disforijas simptomu ārstēšanai, lai pielāgotu devas un vajadzības gadījumā palīdzētu viņiem tikt galā ar blakusparādībām.