Divpusējs ieguldījumu līgums ir līgums starp divām valstīm par noteikumiem, kas regulē privātu uzņēmumu pārrobežu ieguldījumus. Tas tieši neietver valdības, kas veic ārvalstu ieguldījumus. Divpusējs ieguldījumu līgums parasti ir daļa no plašākas tirdzniecības nolīgumu paketes,
Divpusēja ieguldījumu līguma koncepcija ir tāda, ka abas valstis piekrīt noteikumiem, kas vienas valsts uzņēmumiem padara pievilcīgāku ieguldījumu veikšanu citā valstī. Šis ieguldījums var izpausties vairākos veidos, piemēram, vietējā uzņēmuma izpirkšana, apvienošanās ar to vai iesaistīšanās kopīgi finansētā projektā. Tas neietver vienkāršu ieguldījumu uzņēmumā, pērkot daļu no tā akcijām.
Precīzi divpusējo ieguldījumu līguma noteikumi var ievērojami atšķirties. Tomēr ir daži pasākumi, kas ir iekļauti lielākajā daļā līgumu. Tie ietver garantiju, ka valsts izturēsies pret ārvalstu uzņēmumiem godīgi un ka valdība nekonfiscēs uzņēmuma īpašumus, piemēram, nacionalizējot tā resursus.
Viens no svarīgākajiem līguma elementiem ir tas, ka tas ļauj uzņēmumam, kurš uzskata, ka ārvalstu valdība pret to ir slikti izturējusies, iesniegt sūdzību neatkarīgai starptautiskai institūcijai. Vispazīstamākais no tiem ir Starptautiskais investīciju strīdu izšķiršanas centrs. Bez šī līguma elementa uzņēmumam būtu jāvēršas pret ārvalstu valdību šīs valsts tiesās. Papildus tam, ka piedāvājums ir dārgs, bieži vien radīsies aizdomas — pamatotas vai citādi —, ka tas netiks izskatīts godīgi. Tomēr neatkarīgā sistēma ne vienmēr darbojas; dažas valstis, piemēram, Argentīna, kuras ir zaudējušas daudz lietu, ir draudējušas pamest sistēmu.
2009. gadā ASV bija spēkā 40 aktīvi divpusēji ieguldījumu līgumi, un vēl septiņi gaidīja oficiālu apstiprinājumu no vienas vai abu valstu valdībām. Amerikas Savienotajām Valstīm ir standarta parauglīgums, kas veido sākuma bāzi sarunām par jauniem līgumiem. Daži no konkrētiem pasākumiem, ko tā vēlas, ietver tiesības uzņēmumiem brīvi pārvietot naudu uz valstīm un no tām pēc tirgus valūtas maiņas kursa, bloķēšanu valstīm, kas liek ārvalstu uzņēmumiem iecelt vietējos darbiniekus augstākās vadības amatos, un ierobežojumus valstīm, kas nosaka darbības ierobežojumus. par ārvalstu uzņēmumiem.