Divpusējs līgums ir oficiāls līgums starp divām valstīm, divām starptautiskām organizācijām vai abu apvienojumu. Līdzīgi kā līgums, lai gan tas ir plašāks, divpusējam nolīgumam ir nepieciešama ne tikai parakstītāju pušu piekrišana, bet arī to pārstāvēto Kongresa, juridisko vai valsts iestāžu ratifikācija. Daudzi divpusējie līgumi vēlāk apstājas valstu likumdevēju institūcijās un netiek oficiāli apstiprināti gadiem ilgi. Dažkārt ratifikācijas process var ieilgt tik ilgi, ka oriģināla vietā tiek parakstīts labāks, modernāks līgums.
Divpusējo nolīgumu pabeigšanas sarežģītības piemēru var redzēt agrīnajās sarunās par stratēģisko ieroču ierobežošanu (SALT I un SALT II), kas ietvēra kodolieroču nolīgumus starp Amerikas Savienotajām Valstīm un bijušo Padomju Savienību. Sarunas par SALT I, kas vēlāk tika pārdēvēts par Pretballistisko raķešu līgumu, tika noslēgtas 1969. gadā, taču divpusējais līgums tika uzskatīts tikai par pagaidu pasākumu. Tā rezultātā 1979. gadā tika noslēgts vēl viens SALT II divpusējs līgums. ASV vēlāk izvēlējās neratificēt SALT II, kad Padomju Savienība iebruka Afganistānā, un 1986. gadā pilnībā izstājās no līguma. Arī ASV izstājās no SALT I 2002. gadā. gadā, kad tā pauda nodomu paplašināt savu pretballistisko raķešu programmu, pārsniedzot to, ko pieļauj šis divpusējais līgums.
Vēl viens divpusēja līguma sarežģītības piemērs ir Kempdeividas vienošanās starp Ēģipti un Izraēlu, kas sākotnēji tika apspriesta un parakstīta 1978. gadā. Otrs līgums, kas tika pieņemts 1979. gadā, bija tikpat divpusējs tirdzniecības nolīgums kā jebkas cits, cik tas bija vajadzīgs. Izraēla atdos kontroli pār Sinaja pussalu Ēģiptei kopā ar visu tās naftu, tūrismu, zemes resursiem un Izraēlas apmetnēm reģionā. Tajā pašā laikā līgumu abas puses parakstīja tikai ar garantiju, ka ASV pārskatāmā nākotnē piešķirs miljardiem dolāru dažādos palīdzības veidos abām valstīm. Lai gan Kempdeividas vienošanos Izraēlā atbalstīja nacionāla vienprātība, daudzi izraēlieši uzskatīja, ka tas nav likumīgs, jo ēģiptiešu tautai netika dotas tiesības pašiem par to balsot.
Divpusējie brīvās tirdzniecības līgumi ir vēl sarežģītāki nekā tipiskais divpusējais līgums starp divām valstīm. Tas ir saistīts ar faktu, ka divpusējais tirdzniecības līgums bieži vien ir līgums starp vienu nāciju un valstu bloku. Ir daudzi piemēri, piemēram, Ķīnas tirdzniecības nolīgums ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), kurā ietilpst 10 valstis, kas atrodas Dienvidaustrumāzijā, vai Karību jūras kopienas (CARICOM) divpusējais tirdzniecības nolīgums ar Kubu. Jebkuru kopējo tirgu, ekonomisko savienību, piemēram, Eiropas Savienību, vai monetāro savienību var uzskatīt par tirdzniecības bloku, kas uzsāk sarunas ar citiem blokiem un valstīm divpusējā līgumā vai divpusējā imunitātes līgumā.