Duālais federālisms ir politiskā teorija, ka divām dažādām valdībām ir suverēna vara pār noteiktu reģionu vai tautu. Parasti tas ir jēdziens līdzsvarot varas mērogus starp lielu, visaptverošu valdību un lokālāku, centralizētu valdību. Parasti tas ir saistīts ar kaut kādu federālu iestādi un valsts režīmu. Teorija darbojas kā pārbaudes veids, lai nodrošinātu, ka korupcija neietekmē nevienu valdību.
Duālais federālisms ir nevis sadarbības veids, bet gan paredzēts, lai radītu spriedzi starp abiem spēkiem. Lai gan federālā valdība nosaka noteiktus noteikumus, kas attiecas uz daudzām mazākām valdībām, valsts vai vietējā iestāde ir atbildīga par gandrīz visu pārējo. Lielākajā daļā sistēmu valstīm ir atļauts pārbaudīt valsts iestādi, pārstāvot to centrālajā valdībā. Dažās valstīs pat pastāv tiesiskās uzraudzības sistēma, kurā valsts vai vietējai varai ir pieejama tiesiskā aizsardzība.
Parasti duālais federālisms saglabā īpašus parametrus, ar kuriem tiek uzturēts spēku līdzsvars. Valstu valdības var noteikt varu tikai ar likumu sistēmas palīdzību. Federālās iestādes vispārējo mērķi ierobežo konstitucionālais mandāts. Visā katras valdības ietekmes sfērā katra iestāde saglabā suverenitāti, kurai parasti nevajadzētu ietekmēt viena otru. Turklāt ir svarīgi, lai gan federālā, gan štatu valdība sadarbotos, bet arī saglabātu zināmu neuzticības līmeni, lai darbotos efektīvi un sniegtu saviem iedzīvotājiem labāko.
Vēsturiski galīgais duālā federālisma piemērs ir Amerikas Savienotās Valstis. ASV konstitūcija ir pilnvarota federālajai valdībai uzturēt virkni likumu, kas noteikti Tiesību Bilā, Konstitūcijas grozījumos un ASV kodeksā. Lai saglabātu kontroli, valstu pārstāvji tiek ievēlēti likumdošanas institūcijā, kas izstrādā šos likumus. Pašās valstīs arī ir izveidota valdība, kas ir atbildīga par visiem pārējiem noteikumiem. Šie štati var pārbaudīt federālo valdību, izmantojot tiesas procesu.
Arī Eiropā ir divējāda federālisma sistēma, kaut arī tā ir izveidota ar valsts tradīcijām. Eiropas Savienība (ES) ir organizēta federālistu valdībā ar ierobežotām pilnvarām. Katrai dalībvalstij ir sava valdības sistēma, dažas izmanto federālistu sistēmu, bet citas izmanto tādas metodes kā konstitucionālā monarhija Apvienotajā Karalistē vai prezidentāla republika Francijā. Tomēr pati ES ievieš vairākus likumus, taču dalībvalstis tos var ignorēt.