Kas ir dubultpilsonība?

Ir vairāki veidi, kā kāds var iegūt dubultpilsonību. Daudzas valstis piešķir pilsonību jus sanguinis jeb “caur asinīm”, kas nozīmē, ka bērnam būs viņa vecāku pilsonība. Daudzi piedāvā arī pilsonību jus soli, “caur augsni”, lai kāds iegūtu pilsonību valstī, kurā viņš vai viņa ir dzimis. Ja franču vecāku bērns ir dzimis, piemēram, ASV, bērnam būs pilsonība ASV un Francija. Par pilsoni ir iespējams kļūt arī naturalizācijas kārtībā, un tādā gadījumā jaunais pilsonis varētu izvēlēties saglabāt sākotnējo pilsonību, kļūstot par dubultpilsoni.

No valstu valdību viedokļa dubultpilsonība ir apgrūtinājums, jo tas var radīt situāciju, kurā pilsonim ir pretrunīgas lojalitātes. Iepriekš minētajā piemērā, ja ASV un Francija sāk karu, pilsonis varētu justies pretrunīgi. Viņš vai viņa varētu atteikties no militārā dienesta draftā, pamatojoties uz to, ka ieroču ņemšana pret jebkuru valsti būtu valsts nodevība. Dubultais pilsonis var būt arī starp abās valstīs izmantotajām nodokļu sistēmām un spiests maksāt nodokļus Francijas un Amerikas valdībai.

Dubultā pilsonība var kļūt par problēmu arī tad, ja kāds nonāk pretrunā ar tiesību sistēmu. Daudzas valdības piedāvā aizsardzību saviem pilsoņiem, kamēr viņi atrodas ārzemēs, taču dubultpilsoņa gadījumā valdībai var būt sasietas rokas. Piemēram, Meksikas un Ēģiptes pilsonis nevarētu paļauties uz Ēģiptes valdības aizsardzību, ja viņš vai viņa nonāktu nepatikšanās Meksikā. Dubultpilsoņiem var arī atteikt drošības pielaides, tādējādi apgrūtinot viņu darbu valdībā.

Dažas valdības kategoriski atsakās atļaut dubultpilsonību, uzstājot, ka to pilsoņiem nav nevienas citas valsts pilsonības. Naturalizētajiem pilsoņiem, kuri sasniegs pilsonību, būs jāatsakās no savas iepriekšējās pilsonības, un valdība ignorēs citu valstu pilsonības pierādījumus. Citas valstis vienkārši stingri neatbalsta dubultpilsonību, un ir bijuši daži dokumentēti gadījumi, kad pārlieku dedzīgas amatpersonas ir spiedušas jaunos pilsoņus atteikties no savas vecās pilsonības.