Kas ir dzimšanas tiesības pilsonība?

Pirmdzimtā pilsonība, kas pazīstama arī kā jus soli, dod pilsonības tiesības jebkurai personai, kas dzimis kādas teritorijas robežās. Dažos gadījumos tas var ietvert dzimšanas gadījumus teritoriālajos ūdeņos un pat valsts gaisa telpā. Pirmdzimtā pilsonība ir plaši izplatīta prakse visā pasaulē, taču tā ir izraisījusi ievērojamas domstarpības par imigrācijas praksi.

Piedzimšanas pilsonības prakse nozīmē, ka personai ir tikai jāpiedzimst kādā valstī, lai iegūtu pastāvīgu pilsonību kā šīs valsts dalībniecei. Tas ir pretstatā citām praksēm, piemēram, jus sanguinis vai asins tiesībām, kas nozīmē, ka personai ir jābūt pilsoņa bērnam, lai iegūtu pilsonību. Daudzas mūsdienu valstis izmanto abu prakšu kombināciju, piešķirot pilsonību vai likumīgu dzīvesvietu tiem, kas dzimuši valstī, kā arī ļaujot reģistrēties kā pilsoņiem tiem, kuru vecāki vai vecvecāki ir atbilstoši.

Amerikas Savienotās Valstis ir turējušas augstu cieņā piedzimšanas pilsonības praksi gandrīz kopš nācijas pirmsākumiem. Iepriekšējo Anglijas tiesību aktu ietekmē vairākas ASV Augstākās tiesas lietas rūpīgi saistīja pirmdzimtības un uzticības idejas, tostarp ASV pret Rodu 1866. gadā un ASV pret Vongu Kimu Arku 1898. gadā. Vēl viens svarīgs faktors Amerikas Savienoto Valstu tiesību aktos attiecībā uz jus soli ir ASV konstitūcijas 14. grozījums, kas nosaka, ka pilsonis ir persona, kas “dzimusi vai naturalizējusies” Amerikas Savienotajās Valstīs.

Ne visas valstis vienmēr ir pieņēmušas pirmdzimtības pilsonību. Piemēram, Vācija līdz 2000. gadam darbojās, pamatojoties uz stingru vecāku pilsonības principu. Liela daļa Eiropas, izņemot Franciju, agrāk pilsonības noteikšanā vairāk balstījās uz jus sanguinis statūtiem, nevis uz pirmdzimtības tiesībām. 21. gadsimtā daudzas Eiropas valstis pieļauj pilsonības piešķiršanu bērniem, kas dzimuši un auguši tikai šajā teritorijā, tiklīdz viņi ir sasnieguši pilngadību.

Nesenais strīds par pirmdzimtības pilsonību ir saistīts ar bērna piedzimšanas izmantošanu, lai nodrošinātu vecāku vai ģimenes locekļu likumīgu uzturēšanos. Ja, piemēram, bērns piedzimst ASV teritorijā, viņš vai viņa ir ASV pilsonis, pat ja viņa vecāki un brāļi un māsas tādi nav. ASV Kongresā ir bijuši neskaitāmi mēģinājumi liegt pilsonību nelegālo ārzemnieku bērniem, jo ​​jus soli kritiķi liek domāt, ka 14.grozījumā nebija paredzēts iekļaut tos, kuri valstī ieceļojuši nelegāli. 2010. gadā neviena šāda atsaukšana nav bijusi tuvu tam, lai kļūtu par likumu, taču daži liecina, ka nākotnē šim jautājumam varētu būt lielāka prioritāte.