Kas ir dzelzs injekcijas?

Dzelzs ir nepieciešama hemoglobīna veidošanai, un tās trūkums izraisa dzelzs deficīta anēmiju ar nogurumu, elpas trūkumu, bālumu, galvassāpēm un sliktāku slodzes panesamību. Pirmā izvēle parasti ir dzelzs preparāti iekšķīgai lietošanai, jo tie ir lēti un droši. Tomēr daļai pacientu tie izraisa sliktu dūšu, aizcietējumus vai kuņģa sāpes, un ir stāvokļi, kuros zarnās dzelzs vienkārši neuzsūcas.

Injekcijas apsver galvenokārt tad, ja tabletes nav panesamas vai nav bijušas efektīvas, ja ir iekaisīga zarnu slimība vai stāvoklis pēc kuņģa un zarnu trakta operācijas, ja dzelzs zudums ir liels un pastāvīgs, piemēram, smagu menstruāciju vai hroniskas asiņošanas dēļ, kā arī hroniskas nieru slimības gadījumā, īpaši pacientiem dialīzē. Dzelzs var būt nepieciešama arī pirms plānotas operācijas, lai mazinātu asins pārliešanas vajadzību.

Mūsdienās gandrīz vienmēr izmanto intravenozu ievadi, nevis injekciju sēžas muskulī, jo intramuskulāra ievade ir sāpīga, var atstāt ilgstošu ādas iekrāsojumu, un uzsūkšanās no muskuļa ir neprognozējama. Intravenozie preparāti atšķiras ar to, cik lielu devu drīkst ievadīt vienā reizē: dažus ievada nelielās devās vairākas reizes, citus vienā ilgākā infūzijā. Devu aprēķina pēc ķermeņa masas un hemoglobīna trūkuma, tāpēc to nosaka ārsts.

Ja ārstēšanu sāk ar tabletēm, rezultātu ietekmē lietošanas veids. Dzelzs labāk uzsūcas tukšā dūšā un kopā ar C vitamīnu saturošu produktu, bet kafija, melnā tēja, piens, kalcija preparāti un daļa kuņģa skābi mazinošo zāļu uzsūkšanos samazina, tāpēc tos lieto ar vairāku stundu atstarpi. Melni iekrāsoti izkārnījumi ir gaidāma parādība, nevis komplikācija. Kontroles analīzes nosaka ārsts, un tās nav vērts veikt tūlīt pēc infūzijas, jo feritīna rādītājs īslaicīgi ir maldinoši augsts; parasti pārbaudi atkārto pēc dažām nedēļām, kad var novērtēt patieso krājumu atjaunošanos.

Šo terapiju nedrīkst jaukt ar B12 vitamīna injekcijām vai ar dzelzi saturošiem uztura bagātinātājiem. Tāpat kļūdaini ir uzskatīt dzelzs infūziju par vispārēju spēka vai enerģijas procedūru: ja dzelzs deficīta nav, liekā dzelzs uzkrājas un ir kaitīga. Pirms terapijas parasti nosaka feritīnu, dzelzs saturu un asins ainu, un ne mazāk svarīgi ir noskaidrot deficīta cēloni, jo aiz tā var slēpties, piemēram, asiņošana gremošanas traktā, čūla, celiakija vai ginekoloģiska problēma.