Kas ir hemosiderīns?
Īsā atbilde
Hemosiderīns ir dzeltenbrūns dzelzi saturošs pigments, kas veidojas šūnās tad, kad dzelzs ir vairāk, nekā spēj uzņemt tās parastā glabātava ferritīns. Tas ir daļēji sadalījušos ferritīna kamolu sakopojums lizosomās, ūdenī nešķīstošs un grūti izmantojams, un visvairāk tā ir makrofāgos liesā, aknās un kaulu smadzenēs.
Dzelzs organismā nekad nestaigā brīvā veidā, jo brīva dzelzs rada agresīvus savienojumus, kas bojā šūnas. Tāpēc tā vienmēr ir piesaistīta: asinīs transferīnam, šūnās ferritīnam. Hemosiderīns ir šīs sistēmas pārplūdes tvertne.
Rašanās ceļš ir vienkāršs. Makrofāgs aprij novecojušus vai izplūdušus eritrocītus, hemoglobīns tiek sadalīts, no hēma atbrīvotā dzelzs nonāk ferritīnā. Ja daudzums ir liels, ferritīna kamoli lizosomās daļēji sadalās un saspiežas kopā, un rodas tieši šis pigments.
Mikroskopā hemosiderīnu atpazīst pēc aptuveni graudaina, zeltaini brūna izskata, un to var pierādīt ar īpašu krāsojumu, kurā dzelzs iekrāsojas spilgti zilā krāsā. Tā ir viena no vecākajām un joprojām lietotajām histoloģijas metodēm.
Kāpēc tas ir redzams uz ādas
Visbiežāk cilvēks hemosiderīnu ierauga tieši savām acīm, pat to nezinot. Zilums maina krāsu no tumši zilas uz zaļu, tad dzeltenu un beigās brūngani dzeltenu, un tieši pēdējā, visilgāk pastāvošā nokrāsa ir dzelzs pigments makrofāgos, kas izplūdušās asinis sakopj.
Otrs piemērs ir hroniska vēnu mazspēja. Kad vēnās ilgstoši ir paaugstināts spiediens, eritrocīti izspiežas caur kapilāru sieniņām potīšu rajonā un tur sadalās. Gadu gaitā ap potītēm veidojas raksturīga brūna āda, kas vairs nepāriet arī pēc vēnu ārstēšanas. Tā nav tikai kosmētiska pazīme: tā norāda, ka audi ilgstoši ir slikti apgādāti, un tieši šajā vietā biežāk rodas grūti dzīstošas vēnu čūlas.
Šo pašu pigmentu atstāj arī atkārtotas asiņošanas locītavā, piemēram, hemofilijas gadījumā, un tieši dzelzs klātbūtne uztur iekaisumu un bojā skrimsli.
Kad tā uzkrājas par daudz
Hemosiderīna uzkrāšanās audos pati par sevi var būt nekaitīga, bet lielos daudzumos dzelzs sāk bojāt orgānus. Tas notiek cilvēkiem, kuri saņem daudzas asins pārliešanas, kā arī iedzimtas pastiprinātas dzelzs uzsūkšanās gadījumā.
Uzkrāšanās galvenokārt skar aknas, aizkuņģa dziedzeri, sirdi, locītavas un hipofīzi. No tā izriet arī izpausmes: pastāvīgs nogurums, locītavu sāpes, cukura diabēts, aknu darbības traucējumi, sirds ritma traucējumi, dzimumtieksmes zudums un pelēcīgi brūna ādas nokrāsa.
Atsevišķi minama plaušu hemosideroze, kurā atkārtotas sīkas asiņošanas plaušās rada klepu ar asinīm, elpas trūkumu un dzelzs deficīta anēmiju vienlaikus.
Pie ārsta jādodas, ja āda ap potītēm kļūst brūna un raupja, ja veidojas nedzīstoša čūla, ja bez iemesla ir ilgstošs nogurums kopā ar locītavu sāpēm vai ja ģimenē ir zināma dzelzs uzkrāšanās slimība. Ar to nodarbojas ģimenes ārsts, hematologs, gastroenterologs, bet kāju ādas pārmaiņas vērtē asinsvadu ķirurgs un dermatologs.
Ar ko to jauc
Pats svarīgākais pretstats ir ferritīns. Ferritīns ir šķīstošs, kārtīgs un ātri izmantojams dzelzs krājums, no kura organisms dzelzi var paņemt pēc vajadzības; hemosiderīns ir nešķīstošs un dzelzi atdod lēni. Turklāt asins analīzē nosakāmais ferritīns rāda krājumu lielumu, bet hemosiderīnu asinīs nemēra, to redz audos.
Otrs sajaukums ir starp hemosiderozi un hemohromatozi. Pirmais apzīmē pigmenta uzkrāšanos bez orgānu bojājuma, otrais stāvokli, kurā dzelzs pārpalikums orgānus jau bojā; visbiežāk runa ir par iedzimtu slimību.
Trešais ir jaukt hemosiderīnu ar citiem pigmentiem. Bilirubīns, kas rodas no tā paša hēma, dzeltē ādu un acu baltumus, bet dzelzi nesatur; melanīns nosaka ādas dabisko krāsu. Brūns plankums uz kājas var būt gan dzelzs pigments, gan melanīns, un tieši tāpēc jaunu vai mainīgu ādas plankumu vērtē ārsts.
No kurienes nosaukums
Vārds sastāv no diviem grieķu celmiem: haima ir asinis, sideros ir dzelzs. Tātad nosaukums burtiski nozīmē asins dzelzi, un tas ir precīzs apraksts: pigments rodas tieši no sadalītiem eritrocītiem. To pašu celmu satur vārds siderīts, dzelzsrūdas minerāls.