Kas ir dzīvojamā vienība?

Mājokļu organizācijas bieži lieto terminu dzīvojamā vienība, lai apzīmētu vienas ģimenes dzīvesvietu. Dzīvesvieta var būt daļa no dzīvokļu kompleksa vai mājas vai citas ēkas, kas sadalīta atsevišķos apartamentos. Lai gan iedzīvotāji var koplietot galvenās ēkas ieejas, kā arī tādas ērtības kā veļas mazgātava vai autostāvvieta, apartamenti vienmēr ir atsevišķi. Lai to uzskatītu par autonomu vienību, katrā atsevišķā rezidencē ir jābūt ēdiena gatavošanas, gulēšanas un peldēšanās/vannas istabas iekārtām.

Dzīvojamās vienības var būt paredzētas vienai personai vai pārim bez bērniem, vai arī tajās var būt vairākas guļamistabas bērniem. Dzīvojamās vienības lielums mainīsies atkarībā no valsts, atrašanās vietas un mājokļa veida. Piemēram, dzīvojamās vienības, kas izīrētas cilvēkiem ar zemiem ienākumiem par pieņemamu cenu, var būt mazākas un pieticīgākas nekā tās, kas tiek pārdotas augstvērtīgā mājokļu kooperatīvā vai kooperatīvā. Lai gan mājokļu kooperatīvie uzņēmumi var būt orientēti uz budžetu vai augstas klases, tos parasti nevar pārdot tālāk par vairāk nekā to sākotnējo pirkuma cenu. Īpašnieki piedalās mājokļu kooperatīva vadīšanā un maksā akciju cenu, lai piederētu un dzīvotu savā vienībā.

Kopienas mājokļu sabiedrības parasti atšķiras no kooperatīviem ar to, ka tām parasti nav nepieciešama obligāta līdzdalība, un tās saskaņo īres mājokļus ar zemiem ienākumiem vai īpašām vajadzībām. Šādas mājokļu organizācijas var piedāvāt personai ar zemiem ienākumiem dzīvojamo vienību par īres maksu, kas nepārsniedz 30% no viņa ikmēneša bruto ienākumiem. Šāda veida īres maksas, kas ir vērstas uz ienākumiem (RGI), to pārvaldes aģentūra var saukt par subsidētu mājokli.

Citi mājokļu veidi, kas var nebūt balstīti uz ienākumiem, ietver palīdzības iespējas un dzīvokļus, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti. Pēdējā gadījumā dzīvojamās vienības īres izmaksas var tikt iekļautas katras personas ikmēneša invaliditātes maksājumā. Dažas grupas pārvalda ēkas ar apartamentiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, savukārt citas mājokļu sabiedrības var specializēties mājokļu vienību izveidē personām ratiņkrēslos. Šāda veida mājokļi būs pilnībā pieejami ar ratiņkrēslu ar tādām funkcijām kā greiferi un rampas.

Aprūpes nodaļas bieži atrodas aprūpes iestādē, kur vecāka gadagājuma cilvēki var dzīvot patstāvīgi, autonomā apartamentā, taču viņiem ir pieejama arī palīdzība, kad tā ir nepieciešama. Dažās no šīm ēkām ir medicīnas personāls, savukārt citās ir apkalpojošie darbinieki vai veco ļaužu aprūpes palīgi, lai palīdzētu iedzīvotājiem veikt uzkopšanu, ēst gatavošanu vai personīgo aprūpi. Atkarībā no valsts var privāti apmaksāt vai subsidēt pensionāru dzīvesvietas vienību.