Ekonomiskā starpība ir starpība starp vidējām svērtajām kapitāla izmaksām un reālo ieguldījumu atdeves likmi. Tas nosaka, vai uzņēmums vai ekonomika pelna naudu no saviem pamatlīdzekļiem, piemēram, mašīnām un īpašuma. Vienkāršotāk sakot, ekonomisko starpību var uzskatīt par starpību starp uzņēmējdarbības izmaksām un uzņēmuma bruto peļņu. Daži ekonomisti to dēvē par ekonomisko vērtību vai tirgus pievienoto vērtību, jo starpība atklāj uzņēmuma darbības finansiālo vērtību.
Finansiāli stabili uzņēmumi un ekonomikas spēj pelnīt naudu no saviem ieguldījumiem. Ja ekonomiskā starpība ir augsta, tas var liecināt par izaugsmi un paplašināšanos. Jēdziens ir līdzīgs tam, ka indivīds var ieguldīt naudu krājkontā vai akcijās un laika gaitā nopelnīt no šīs naudas. Starpības ideja ir vērsta uz reālo atdeves likmi vai faktisko atdevi, kas pielāgota inflācijai.
Vidējās svērtās kapitāla izmaksas palīdz noteikt ekonomiskās starpības apjomu. Tajā tiek ņemta vērā pašu kapitāla un parāda tirgus vērtība, kā arī to izmaksas un uzņēmuma procentuālā daļa, ko finansē katrs kapitāla avots. Tas ir galvenais uzņēmuma ienākumu avots un arī viena no lielākajām saistībām. Lai atmaksātu ieguldītājiem naudu, ko viņi iepludina savā darbībā, uzņēmumam ir jāgūst peļņa.
Atdeve ir naudas summa, ko uzņēmums spēj radīt no ieguldītā kapitāla. Tā ir ekonomiskā starpības otrā sastāvdaļa un parasti prognozē uzņēmuma maksātspēju. Piemēram, uzņēmuma akcijas var radīt 20 procentu atdevi piecu gadu laikā. Tas nozīmē, ka uzņēmuma darbība varēja radīt papildu ienākumus 20 procentu apmērā no naudas, ko saņēma akciju investori.
Pielāgojot inflāciju, faktiskā atdeves likme var būt zemāka par to, ko norāda kotētā likme. Piemēram, ja gada inflācijas līmenis ir 5 procenti un kotētā atdeves likme ir 15 procenti, reālā atdeves likme ir 10 procenti. Inflācija samazina naudas vērtību, jo viena veida operāciju veikšana vai vienas un tās pašas preces iegāde izmaksā vairāk.
Ja uzņēmuma kapitāla izmaksas ir augstākas par tā atdevi, ekonomiskā starpība ir negatīva. Pozitīvu starpību var interpretēt kā uzņēmuma spēju pelnīt naudu no saviem aktīviem, savukārt negatīvā starpība norāda, ka uzņēmums ir pārmērīgi paplašināts. Var būt daži gadījumi, kad starpība ir vienāda ar nulli, kas atklāj, ka uzņēmums gūst peļņu.
SmartAsset.